bija brīvdienas

Mēs abi ar Baibu Lisabonā ar Zitu, Filipe - mūsu lielisko gidu un Bruno - čomu no Prāgas laikiem

Devos atpūsties pie saviem mīļajiem. Tā kā reizē visus apciemot nevar, tad šoreiz virziens bija Portugāle - pirmie Ziemassvētki prom no mājām.

Roka rags - tālākais Eiropas R punkts

Divās pilnās nedēļās izdevās paceļot, redzot vēl no Portugāles kultūras un dabas bagātību lēruma. Lēnām jau izrodas pieradums pret flīzēm, cakām, šaurajām un bruģētajām ieliņām, arī mežiem, kalniem, pludmalēm. Tomēr ik reizi ir kaut kādi nieciņi, kas pārsteidz, liek pasmaidīt. Bet tā jau ir visur! Jābūt! Citādi tak mēs krāktu stiprā miegā no garlaicības. Tik jāmēģina tās lietiņas ieraudzīt, viņām ļauties.

Ziemassvētku eglīte

Starp citu, ar Baibu apciemojām Portugāles galvaspilsētu Lisabonu. Paldies Zitai par dienas pavadīšanu ar mums, kā arī lieliskā gida saorganizēšanu! Pie tam pusdienās izdevās satikt draugu no Prāgas Atēnu nedēļas, atkal pārliecinoties, ka pasaule maza. Kā arī to, ka vērīgi jāizvēlās maģistra darba tēma.

Mūsu Ziemassvētki

Ziemassvētki un Jaunais gads aizritēja tik klusi, kā vēl nekad. Pateicoties māšeles pavārspējām, tikām pie garšīgām un siltām piparkūkām, zirņiem ar speķi un pilna punča - kā jau kārtīgos Ziemassvētkos pienākas. Bet ar to arī fīlings aprāvās. Arā ne sniega, ne aukstuma nav, toties iekšā tas gan plosās, kā nekā - portugāļu ziema tak tik īsa, ka par apkuri var aizmirst. Diez kur palikusi portugāļu pašu senā mājas definīcija, kur uguns būdas vidū ļāva atšķirt mājas no kā cita? Tas patiešām kož kaulos - pieradums, ka mājas ir vieta, kur ne tikai emocionāli jūties silti, bet arī fiziski vari sasildīties neļauj pilnīgi atbrīvoties. Un tā nu sanāk, ka līksmes ap galdu un eglīti vietā, laiks paiet skype sarunās. Citādi, nepierasti. Toties liels prieks, ka varējām būt kopā! Milzīgais paldies māsai, ka saorganizēja tik daudz brīnumu! Tikai atbraucot atpakaļ jūtu, cik tomēr bija labi būt ciemos pie māšeles! Un jā, Baib', neapvainojies, pie tevis jau ar :)

Krāsainie zīmuļi, kas cerams padarīja arī daļas no Jūsu dzīvēm krāsaināku

Tad vēl nedaudz atpūtas, māsas pirkstu veiklības un krāsu izjūtas apbrīna un man laiks doties atpakaļ uz Grenobli. Garš ceļš, kurš sastāvēja no lidojuma uz Milānu, izbrauciena ar metro līdz autoostai pilsētas nomalē, gaidīšanas, nakts brauciena autobusā cauri Alpiem un Monblāna tunelim (gandrīz 12 kilometri, kuriem pa vidu šķērso Itālijas/Francijas robežu), beidzoties ar veiklu pastaigu caur agra rīta Grenobli stundas garumā. Jābeidz vienreiz šīs trakās braukāšanas! :D Lai gan izdevās izlasīt savas 250 lpp no feinās grāmatas par Ņujorku. Pa ceļam satikām arī franču suņuku, kas izošņāja autobusu. Dikti mīlīgs. Staigājās kopā ar cilvēkiem "Douanes" formās.. Muitnieki..

Vēl nedaudz no Portugāles brīnumiem

Labs ir, likšu punktu. Rīt jau 8os lekcija. Dzīve turpinās. Auļekšo uz priekšu. Tad nu ķeram to ar visām ķepām.

Māsas pirkstu veiklības brīnumi