ēst sniegu

Augšā

Kad nu nelielā aizņemtība pieveikta, varu Jums pastāstīt kā pirmo reizi izbaudīju to balto Alpu šarmu, ko ik dienu redzi no Grenobles, bet klāt kā netiec tā netiec..

Nu jā - pagājušo sestdien beidzot biju slēpot. Iemēģināt iegādātās kalnu slēpes, tērpu, kā arī atlaižu karti. Tad nu par cienīgiem 26 Eur (ar "slēpošanas skolu)  (~18Ls) devāmies visu dienu pavadīt netālā, pie tam vēl zināmā slēpošanas kūrortā - Les 2 Alpes. Brauciens ar busu caur piesnigušiem kalnu ceļiem ar iespaidīgiem skatiem līdz pat pašam kūrortam, kas nu jau izpleties uz abām savas nelielās "ielejas" pusēm. Tā kā tā bija pirmā reize, kad biju uz šiem aparātiem nopietnā vietā, tad mēģinājām sākt ar ko vieglāku - zilām un zaļām trasēm.

Uzbraucam augšā. Sākums viegls, laiks smuks. Un tad sāk bojāties - mākoņi, vējš un sniegs.. Skaidrs, ka jānopērk piemērotas slēpošanas brilles. Citādi grūši. Un tad jau ar laiks pa jauno sniegu, pumpakiem un grūto redzamību sākt ēst sniegu! Nokrīti, paēd, celies un slēpo atkal!

Klausot pieredzējušākiem slēpotājiem - devāmies augstāk. Tur labākas trases - bet arī sniega mākonis. Tad nu caur sniegu ņēmos slēpot atkal un atkal. Interesanti. Sajūtas citādākas. Ātrums, sniega neviendabīgums, tehnika. Ir ko piedomāt un piestrādāt.

es arī!

Nu jā, un beigās fiksi, fiksi uz autobusu. It kā visa diena, bet tā ar vien sanāca tik nedaudz paslēpot.

Ko lai saka? Aprīkojums pasmags, pārvietoties savienojuma posmos nav bauda. Arī labu, taisnu, līdzenu trašu nav daudz, līdz ar to uz laisku slidināšanos necerēt. Bet! Ir nedaudz āķis lūpā - jāpamēģina vēl un vēl, lai varētu mierīgi šļūkāt, kontrolēt ātrumu, kā arī izbaudīt procesu vēl vairāk! Uz atgriešanos, kalnu trases!

Kalni...

Pa vidu - Banka

Kas jauns manā frontē? Hmm, nekas īpašs. Mācības turpinās. Citiem jau eksāmeni. Mans pirmais atlikts līdz 8. februārim. Tad gan divas dienas pēc kārtas pa eksāmenam. Un tad vēl pēc nedēļas 3 gabali. Nu jā, īsāk sakot - man jautrība vēl priekšā! Līdz tam vēl vairākas lietas, bet par to vēlāk, kad pienāks.

Šobrīd tik viens iespaids palicis prātā. Par banku. Nācās veikt maksājumu. Un kā jau pieradis - skatos internetbankā. Tas, ka viss tikai franču valodā īsti nepārsteidz. Man taču ir tulkotājs! Nu skatos. Pēc kādu desmit minūšu meklēšanas izmantojot "Palīdzības" skaidrojumus izdodas atrast, ka šis serviss man nav pieejams. Nu tas nozīmē, ka marš! - uz Banku. Bankā diemžēl līdz 24. janvārim ir grūti.. Kāpēc? Jo apkalpojošā dāma, kas vienīgā runā angliski, ir atvaļinājumā. Nu tad aiziet - franciski! Izstāstu, ka gribu veikt maksājumu, utt. Izdodas. Forši! Pajautāju arī, kāpēc man interneta bankā šīs iespējas nav. Un te lielais pārsteigums! He! Francijā par maksājumu veikšanu internetbankā ir jāmaksā mēneša maksa - 1.65 Eur/mēnesī.  Princips pretējs kā Latvijā. Pie mums pieņemts, ka visu mēģina pēc iespējas atvirzīt no bankas. Digitāli. Te liekas, ka pretēji. Nu neko.

Citādi - ārā laiks nesmuks. Līst te pēdējās dienas. Nu cerams, ka uzlabosies. Darbojamies!

Eh..

Un atkal lekcija nenotiek... Un neviens nepaziņo. Kā tad tā? Tak jau pierasts.. :)

http://www.meteo-chamrousse.com/

Toties laiks parunāt ar kursabiedriem, skatīt jauko sauli aiz loga. Pēdējās dienas debess skaidra, līdz ar to burvīgs skats uz sniegotajiem kalniem. Arī gaiss tāds vēss. Pāris grādi tik. Jūtās gluži kā ziemā, tik sniegs tur patālu - kalnos. Reku jums skats arī no Chamrousse stacijas. Bet tik un tā - jāmācās! Un kārtīgāk kā iepriekš! Aiziet!

Auksti

Palasot komentārus krievu valodas delfu portālā rakstam par Premjera izteikumiem, paliek auksti. Reku viens citāts:

Надо показать что все нелатыши, однозначно выступают за свой язык, а не за унижения и "интеграцию" по Элерте

Vēl nesen sanāca diskusija, kurā iemācījos, ka angliski nationality nav tas pats, ko mēs rakstam pasē kā tautība, bet gan pilsonība. Un ja tu saki Latvian, tu domā pilsoņus, nevis tautību, kas tulkotos kā ethnicity - izcelsme. Un man liekas, ka piekrītu šai domai - es sevi asociēju ar Latvijas pilsoņu grupu, kuru vieno valoda - mūsu spēja sazināties latviešu valodā. 

Bet tas taču neizslēdz iespēju sarunāties krievu valodā vai jebkurā (tieši tā - jebkurā citā valodā) cilvēkiem, kas to vēlas, kopt savas tradīcijas, būt brīviem! Tikai maksāt nelielu nodevu - zināt valodu tai valstij, kurā dzīvo, jo tas dzīvi atvieglo, rada jaunas iespējas un bagātina tevi kā cilvēku! Gluži kā kaķis Leopolds saka:

Bet ko tur, vienā dienā jau cilvēku prātus neizmainīsi... Ārā aiz loga sniegs. Diemžēl tālu - kalnos..

Aiz loga..

Demotivātors/Motivātors

Pēdējās dienas te, atpakaļ Grenoblē, ir kā jau vienmēr te - pa viļņiem. Brīžiem liekas, kas par sviestu, brīžiem - ir taču feini. Te piemēram, pēdējās dienas lietus lija nepārtraukti, mākoņi savilkušies tik tuvu cik iespējams. Lietus, lietus, lietus. Braucot pāri upei var redzēt, ka zemākie koku stumbeņi ir jau ūdenī. Tad vēl kārtējais birokrātiskais aparāts nestrādā savu darba laiku. Lekcija atcelta. Nu tā. Demotivējoši. Pat nav jāskatās tās bildes melnajos rāmīšos.

Un tad es šodien paskatos ārā pa logu. Tur - kalna galā pārītis koku gozējas vakaras saules dzeltenajās debesīs. Mākoņi aizķērušies aiz Vercor kalniem. Skaisti. Vajadzētu nofotografēt, bet nē - lai paliek, atmiņās. Un tas ir kā pozitīvais lādiņš. Un tad tu vēl izlasi par Dukuru dubultpanākumu.

Bet ko tur daudz. Drīz varēšu pozitīvo enerģiju smelties ik dienu. Jo? Palasiet Baibas ierakstu. :)

bija brīvdienas

Mēs abi ar Baibu Lisabonā ar Zitu, Filipe - mūsu lielisko gidu un Bruno - čomu no Prāgas laikiem

Devos atpūsties pie saviem mīļajiem. Tā kā reizē visus apciemot nevar, tad šoreiz virziens bija Portugāle - pirmie Ziemassvētki prom no mājām.

Roka rags - tālākais Eiropas R punkts

Divās pilnās nedēļās izdevās paceļot, redzot vēl no Portugāles kultūras un dabas bagātību lēruma. Lēnām jau izrodas pieradums pret flīzēm, cakām, šaurajām un bruģētajām ieliņām, arī mežiem, kalniem, pludmalēm. Tomēr ik reizi ir kaut kādi nieciņi, kas pārsteidz, liek pasmaidīt. Bet tā jau ir visur! Jābūt! Citādi tak mēs krāktu stiprā miegā no garlaicības. Tik jāmēģina tās lietiņas ieraudzīt, viņām ļauties.

Ziemassvētku eglīte

Starp citu, ar Baibu apciemojām Portugāles galvaspilsētu Lisabonu. Paldies Zitai par dienas pavadīšanu ar mums, kā arī lieliskā gida saorganizēšanu! Pie tam pusdienās izdevās satikt draugu no Prāgas Atēnu nedēļas, atkal pārliecinoties, ka pasaule maza. Kā arī to, ka vērīgi jāizvēlās maģistra darba tēma.

Mūsu Ziemassvētki

Ziemassvētki un Jaunais gads aizritēja tik klusi, kā vēl nekad. Pateicoties māšeles pavārspējām, tikām pie garšīgām un siltām piparkūkām, zirņiem ar speķi un pilna punča - kā jau kārtīgos Ziemassvētkos pienākas. Bet ar to arī fīlings aprāvās. Arā ne sniega, ne aukstuma nav, toties iekšā tas gan plosās, kā nekā - portugāļu ziema tak tik īsa, ka par apkuri var aizmirst. Diez kur palikusi portugāļu pašu senā mājas definīcija, kur uguns būdas vidū ļāva atšķirt mājas no kā cita? Tas patiešām kož kaulos - pieradums, ka mājas ir vieta, kur ne tikai emocionāli jūties silti, bet arī fiziski vari sasildīties neļauj pilnīgi atbrīvoties. Un tā nu sanāk, ka līksmes ap galdu un eglīti vietā, laiks paiet skype sarunās. Citādi, nepierasti. Toties liels prieks, ka varējām būt kopā! Milzīgais paldies māsai, ka saorganizēja tik daudz brīnumu! Tikai atbraucot atpakaļ jūtu, cik tomēr bija labi būt ciemos pie māšeles! Un jā, Baib', neapvainojies, pie tevis jau ar :)

Krāsainie zīmuļi, kas cerams padarīja arī daļas no Jūsu dzīvēm krāsaināku

Tad vēl nedaudz atpūtas, māsas pirkstu veiklības un krāsu izjūtas apbrīna un man laiks doties atpakaļ uz Grenobli. Garš ceļš, kurš sastāvēja no lidojuma uz Milānu, izbrauciena ar metro līdz autoostai pilsētas nomalē, gaidīšanas, nakts brauciena autobusā cauri Alpiem un Monblāna tunelim (gandrīz 12 kilometri, kuriem pa vidu šķērso Itālijas/Francijas robežu), beidzoties ar veiklu pastaigu caur agra rīta Grenobli stundas garumā. Jābeidz vienreiz šīs trakās braukāšanas! :D Lai gan izdevās izlasīt savas 250 lpp no feinās grāmatas par Ņujorku. Pa ceļam satikām arī franču suņuku, kas izošņāja autobusu. Dikti mīlīgs. Staigājās kopā ar cilvēkiem "Douanes" formās.. Muitnieki..

Vēl nedaudz no Portugāles brīnumiem

Labs ir, likšu punktu. Rīt jau 8os lekcija. Dzīve turpinās. Auļekšo uz priekšu. Tad nu ķeram to ar visām ķepām.

Māsas pirkstu veiklības brīnumi

2012

ir klāt. tad veiksmīgi!