Aizvadītā nedēļas nogale Parīzē bija ārkārtīgi feina. Lieliskā kompānija komplektā ar ideālu laiku ļāva pabaudīt vēl šo to no plašās franču galvaspilsētas.
Par Monē ūdensrozēm ir lasīts un dzirdēts, neskaitot kultūrvēstures grāmatu mirkļus, kaut kas ir arī redzēts Orseja muzejā. Taču Parīzē ir vieta, kur notverama Monē ūdensrožu kulminācija - Oranžērijas muzejs Tilerī dārzos turpat pie Luvras. Divās ovālveida formas telpās apmeklētājiem iespējams nesteidzīgi aplūkot impresionismā veidotas daudzpaneļu panorāmas ar dīķa ūdensrozēm, ko Monē testamentā novēlēja Francijas valstij. Savdabīgs kopskats, apbrīnojama škietami haotisko otas triepienu un krāsu spēle, kas no attāluma veido sapņainus skatus!!
 |
| Chaïm Soutine interesantie portreti |
Ja ar šiem brīnumiem par maz, tad apakšstāvā apskstāma paliela Francijai dāvināta mākslas kolekcija (La Collection Jean Walter et Paul Guillaume) ar Matisu, Pikaso, Renuāru, utt.
 |
| Monso parka ieejas vārti |
Otrs jaunapskatītais objekts bija Monso parks, kas paslēpies 8. rajonā. Reiz to pa gabalu biju manījis no autobusa loga un parkā redzamā pussabrukusī kolonāde ieķērās prātā. Tad nu šoreiz beidzot bija laiks un vieta to apmeklēt klātienē. Parīzē tomēr parki ir kas īpašs. Milzīgi un grezni ieejas vārti, pārītis romantiska parka elementi, dzīvelīgi bruņurupuči, skaisti un interesanti koki ir izteiktākie interesantumi, kas palikuši atmiņā! Noteikti der kā patīkams piknika galamērķis, ja citi iespaidīgākie parki jau apskatīti.
Apmeklējot Bastīlijas operu
Nevar jau visu laiku tik pa muzejiem, parkiem un restūžiem dzīvoties. Jau sen vēlējos novērtēt franču kultūru vēl aktīvākā veidā, ko izdevās paveikt sestdienas vakarā, apmeklējot Parīzes Operu. Bellini Romeo un Džuljetas variants (I Capuleti e i Montecchi), kā vairums operas iestudējumu Parīzē, skatāms modernajā Bastīlijas operas namā. Interesanti apskatīt šo celtni no iekšpuses - it kā sagaidāma, taču pārsteidzoši atšķirīga zāles uzbūve un racionālaia interjers. Mūzika manām ziloņa apsēstajām ausīm skan lieliski, koris, kas pēc skata diezgan internacionāls, dzied spēcīgi, solistu balsis tīri neko, daža pat skaisti spēcīga, taču dekorācijas moderni pliekanas, kas, kopā ar zāles askētisko noskaņu, izteikti liek uzsvaru uz audiālo baudījumu. Kopējais iespaids? Laba, taču, manuprāt, nekas vairāk.. Tāpēc iesaku baudīt mūsu LNO, kamēr tā ir pasaules līmeņa un par tik (salīdzinoši) pieņemamām cenām!
 |
| Dīvainās skulptūriņas quai Branly (Branlī krastmalas) muzejā |
Arī ceturtais jaunredzētais nieks ir muzejs - nesen uzbūvētais Musee du quai Branly ļauj aplūkot tālāku zemju kultūru eksponātus. Okeānijas, Āzijas, Āfrikas un Amerikas pamatiedzīvotāju kultūru un tradīcijas raksturojoši objekti -reliģisko ceremoniju maskas, ieroči, totēmi, mākslas piemēri, utt. Lietas, ko pierasts redzēt filmās par nepazīstamām kultūtrām, te var apskatīt lēnām un nesteidzoties no visām pusēm. Lai arī cik tālas ir šīs zemes, pārsteidz rituālo priekšmetu līdzības. Gluži kā jokā "Cik ir 2 Kubā? Tikpat cik 2 Latvijā!", nepamet sajūta, ka senie cilvēki, esot dažādās pasaules malās, atrada līdzīgas atbildes uz tiem pašiem jautājumiem.. Un tajā pat laikā tik atšķirīgi no šodienas mums! Vai arī..?
Citādi viss pa vecam - jaunā nedēļa atnesusi pelēku lietu, savukārt darbu saraksts pats no sevis nav sācis rukt.. tad nu rullējam tālāk!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru