Ārā nedaudz vēss, bet ārkārtīgi skaists laiks. Sniegs turās kokos, mežā skati kā no pasaku grāmatas. Un grēks to brīvdienās neizmantot! Slēpes kājās un laiks iemēģināt kā tad šogad slīd!
Biķernieku trase kļuvusi par masveida slēpošanas kūrortu. Cilvēki slidsolī, klasiskajā, ar ragaviņām, vienkārši skrienot kust uz priekšu un atpakaļ. Trase gluži kā Jūrmala vasarā, tik pilna aktīvās atpūtas cienītāju, ne laisku gulētāju.
 |
| Mr.Peroni atpūšas ezera krastā. |
Otro dienu ar māsu saņēmāmies pārbaudīt veco taku atbilstību bērnības atmiņām. Secinājums acīm redzams. Esam kļuvuši lielāki un bailīgāki, jo kalniņi palikuši jūtami mazāki, bet slēpes garākas un arī paši ātrāk slīdam lejā (no iegūtās izglītības svara!).. Toties mežs ir daudz smukāks kā cilvēku pūļa apdzīvotā trase. Par sportu tur gan īsti runāt nevar, jo vairāk sanāk kāpelēt un laisties lejā, bet acis un sirdi ziemas skaistums piepilda ne pa jokam! Braucam dabā!
Un tagad izjūtu aktīvās atpūtas sekas - deguns tek un galva saka, ka darbā un cilvēkos labāk nerādīties.. Bet jūs pabaudiet! Tik mēreni.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru