Vakardien mums, tas ir mūsu bariņam, bija Ziemassvētku pasākums. Kāpēc tik ātri? Jo liela daļa jau dodas projām. Arī es esmu ceļa jūtīs, pārējie sekos tuvākajās dienās.
Pasākums bezgala feins un mīlīgs. Izspēlējām Noslēpumainā Ziemassvētku vecīša (Secret Santa) spēli, lai būtu dāvināšanas prieka sajūta, pat uzradās savs Ziemassvētku vecītis. Tam pa virsu feina ballīte, dažādi ēdieni, klačas, baltas piparkūkas, rosība. Un tas viss tika nobeigts ar došanos uz centru ballēties līdz 6iem no rīta. Jā, tieši tā - tas ir iespējams Grenoblē. Ne ļoti daudz jautrības, bet tik un tā, bija ok. Bet ne par to stāsts.
Ja mans semestris vēl ne tuvu nav galā, jo pēc jaunā gada mācības ritēs pilnā sparā vēl vismaz 5 nedēļas un pēcāk vēl eksāmeni, tad citiem viss jau ir beidzies. Viņu semestris Grenoblē ir cauri. Mūsu pulciņā ir grupiņa no BioHealth-Computing studiju programmas, kuriem ir tieši tā. Turklāt viņiem jādodas uz nākošo studiju mītnes vietu - Barselonā, Kiprā, Turīnā. Un tas nozīmē - atvadas. Atkal.. Ja ir sajūtu pieredze, ko studentu mobilitāte attīsta pilnīgi noteikti - tā ir šī. Man jau nav tik traki - tikai divas universitātes divos gados. Sajūta it kā spiestu lielu RESET pogu. Atkal un atkal.. Lielais jautājums ir - cik bieži tā var darīt? Notrulinās taču..
Bet nu jauks vakars Ženēvas lidostā. Laiks paskatīt neredzētās SA+ intervijas, padomāt, cerams, ka ar pagulēt. Un rīt jau - ķert peli un Ziemassvētku sajūtu +15 grādos, bet tas rīt..
Interesanti ar to RESET pogu. Es mēģinu par to nedomāt. Laiks ir laiks, te tas nāk - te tas iet. Cilvēki, kas bija jāsatiek ir satikti, dodamies tālāk. Dažreiz gan ir mazliet skumji un ar tām skumjām neko padarīt nevar. Laiks...kad tas paies, tad skumjas pāries.
AtbildētDzēst