Skeletona karaļi

Piedodiet, ka sanāca tik gari, bet tas uz emocionālā pacēluma.. Reti kad tā gadās! :)

8 no rīta, Aime-La Plagne. Sniegs ir!

Piektdiena sākās agri. Modinātājs četros no rīta. Ārā, protams, tumšs. Nekas. Brokastu pārslas ar pienu, soma sapakota un aidā, ar kājām uz staciju, jo neviens transports tik agri nekursē. Vilciens, tad pārkāpšana, autobuss. Joprojām agrs. Lēnām aust gaisma, ko mana debesu krāsu gammas maiņā. Braucam pa ieleju iekšup kalniem. Sākumā lēzeni augstie kalni, kā Grenoblē, tad ik pa vietai jau klintis, kluči. Ciemi, mājas izmitinājušās kur nu iespējams un neiespējams. Sirreāli. Izbraucam gar Albertvillu, nu jau paseno olimpisko spēļu gaisotne gaisā joprojām jūtama. Skaisti kalni abpus pilsētai, kā iespiezdami sendvičā. Un sniegs tik kārdinoši izskatās tāda agruma gaismā. Pulkstens sit astoņi un mēs esam klāt – Aime – La Plagne stacijā. Tas ir ap 600 m augstumā, ielejas dziļumā. Un mūs sagaida pārsteigums – sniegs un ledus te vairs nav tikai tāls iekāres objekts, bet ikdienas realitāte. Ejam uz ciemata centru iegādāt kādu svaigu kruasānu, lai brokastīm stingrāks pamats. Pilsētā var manīt – visos logos plakāti lielajam notikumam. Un tieši turp mēs dodamies. Otrais pasaules kausa posms skeletonā un bobslejā – Laplaņas trasē (La Plagne), ‘92. gada olimpisko spēļu trasē!

Tā augšup brauc bobi

Šajā piedzīvojumā devāmies trijatā – man pievienojās krievu meitene un zviedru meitene. Tas taču kaut kas interesants, ko ir vērts dzīvē redzēt arī klātienē! Nu jā! Bet kā to izdarīt. Ciems ielejā – trase puskalnā (~1500 m augstumā), ar kājām 2h, pie tam pa aizsnigušām takām. Arī autobusi kursēt sāk tik no nākošās dienas, kad sākas slēpošanas sezona.. Jā – tūristu intereses objekts..

Kameras vīra atpūtas brīdis

Nu ko atlika darīt – lēnām čāpojām augšup un stopējām. Izdevās pēc kādām minūtēm 20! Jauks franču kungs ātri vien uzvizināja līdz trasei – teica, ka pirms slēpošanas sezonas sākuma daudz darbu, tāpēc sanāk braukt augšup-lejup. Diemžēl ar savām zināšanām šajā mēlē joprojām uzķeru tikai daļu sacītā – JĀMĀCĀS! Bet ne par to stāsts.

Trase

Izkāpjam pie trases. Pulkstens rāda 9. Tūlīt būtu jāiet vaļā. Trasi redz no gabala. Ir zīme, kas ierobežo kustību teritorijā, bet nekādu lielu cilvēku aktivitāti nejūt. Nu neko, čāpojam uz priekšu, izejam cauri bariņam ziemas māju un esam jau pie trases. Ieejas kontroles nekādas, informācijas arī nav, tāds tukšums. Tik pa gabalu var dzirdēt, ka komentētājs saka kaut ko par sportistiem. Nokļūstam galvenajā placī pie lielas virāžas, ieraugam, ka ir vismaz ekrāns, kurā rāda tiešo pārraidi. Turpat blakus pāris teltis, kurās tiek stutēti galdi. Sadzirdu – „Dukur”, acis ekrānā – Tomass, iet labi, priekšā visiem, un pašaujas aiz pakauša garām pa trasi... un.... finišā pagaidām labākais! Super! Izvelku savu hokeja kreklu un velku mugurā. Jābut taču īstam fanam. Nekas, ka kopā esam tikai 3 skatītāji!

Martins Dukurs pretim uzvarai

Tur turpinam uzturēties, skatamies kā nobrauc citi, Martins Dukurs nevienam citam neatstāj cerības. Mans kliedziens ‘Urrā!’ un smaids līdz ausīm – mūsējie pirmie divi. Tā kā galvenie konkurenti jau nobraukuši, tad izdomājam pakāpties uz augšu, varbūt tiekam līdz startam. Pa vidu vēl padodu ziņu mājiniekiem – saku – varbūt redzēsiet mani TV! J Nu jā, čāpojam augšup. Cilvēku joprojām pamaz, gadās pa kādam citu komandu pārstāvim, fotogrāfam, bet līdzjutēju nav.. Interesanti redzēt trasi tik tuvu, dzirdēt skeletona radīto troksni patraucamies tev garām ar periodu pusotra minūte. Arī pieiet klāt vari bez kādiem traucēkļiem, prātā jau rodas doma – un ja nu kāds trakais iemet sniega piku, kad sportists traucas lejup?

Lido...

Pie starta estakādes cilvēku bars liels. Mēdiju pārstāvji, komandu treneri, apkalpojošais personāls, skeletonisti. Pasveicinu kungu Latvijas skeletona komandas formā – saku, ka nu jau būs labi, dubultuzvara! Viņš, tādā izteiktā latviešu mērenībā, mani mēģina sagatavot mazvarbūtējai neveiksmei, sakot, ka sportā mēdz visādi būt.. Novēlu veiksmi un ejam skatīties, kā sildās skeletonisti (redzu, kā garām paskrien abi Dukuri, negribas traucēt – koncentrēšanās te izšķiroša), kā sagatavo trasi pirms otrā brauciena. Cik ļoti tuvu tas viss, kas vienmēr slēpies aiz televizora ekrāna. Tik ļoti reāls un patiess!

Bobs trasē - iemesls paspēlēties ar kameru

Pasktamies pāris skeletonistus un čāpojam lejā – jāredz tak rezultāti vienīgajā ekrānā, citādi no komentētāja neko daudz nevar saprast. Skatamies – nobrauc krievu sportists Tretjakovs, nodrošinot sev vismaz 3. vietu. Apsveicu krievu meiteni ar pjedestālu. Tagad Tomass – starts lēnāks, jau zaudē.. bet es zinu – lejā būs labi, vilks klāt. Tā arī ir, lēnām velk klāt. Krievu meitene krieviski sauc, lai nesteidzās, es saucu, lai sarauj un parāda klasi! Priekšpēdējā laika ņemšanas vietā vēl zaudē, bet tikai pāris sekundes simtdaļās.. finišs... un zaļa krāsa laikam – tātad ir! Par 19 sekundes simtdaļām priekšā! Latvietis šodien uzvar! Apsveikumi no krievu meitenes puses. Tagad pēdējais sportists - līderis.. Ieskrējiens, laiks labs, tālāk labāk. Vēderā griežas uztraukuma prieka sajūta. Finišs - ir! Latviešu dubultuzvara. Skaļš sauciens 'urā', leciens gaisā, saņemti apsveikumi un laiks doties uz apbalvošanu. Starp citu, visi rezultāti šeit!

Mēneša bilde - ar brāļiem Dukuriem

Apbalvošana notiek blakus metāla lāpai ar olimpisko simboliku, tāpat arī koka pjedestālam riņķi virsū. Fonā La Plagne plakāts un piepūsti galvcepurvīriņi - kūrorta simboli. Cilvēki lēnām uzrodas. Cepurē manāms starptautiskās federācijas šefs Ivo Ferriani. Skatos, lēnām nāk arī latviešu komanda - abi uzvarētāji un  treneri. Domāju, ka jāapsveic, bet ziniet kā - kautrīgs. Bet man par brīnumu brāļi čāpo manā virzienā un prasa - "Latvietis?". Sasveicinos, apsveicu, aprunājamies. Uztaisu ar bildi, citādi jau neglīti uzvesties. Viņi pajautā vai esmu atbraucis šeit tik skatīties. Pastāstu, ka šeit studēju nanotehnoloģiju - viņi nosmej, ka tad jau varu viņiem smēres uztaisīt. Kad precizēju, ka es uz nanofiziku, tad vienojamies, ka, ja atklāšu kādu lietderīgu efektu, došu viņiem ziņu. Apjautājos kā tad trase - esot grūta - liels spēks esot virāžās, kā arī augstkalne darot savu - muskuļi nejūtās tik svaigi. Tikmēr jau saradušies dažādi sportisti, trenneri, federāciju pārstāvji, kas vēlas uzvarētājus apsveikt, līdz ar to mūsu saruna izbeidzas. Pārsteidza cik sakarīgi un draudzīgi ir mūsu pasaules skeletona karaļi!

Himna un karogi

Tālāk jau apbalvošanas ceremonija, skaļš urrā no visiem 3 faniem goda pjedestālam - divi latvieši un krievs. Uzreiz pēc tam himna un karogu pacelšana, var padziedāties! Interesanti, ka abi Latvijas karogi nebija gluži vienādi.. Viens izskatījās svaigs, bet otrs tāds pabālējis. Es nobrīnījos un man radās aizdoma, ka zinu no kurienes tas otrais uzradies.. Pagriezu galvu un redzu - pie finiša būdiņas blakus esošo karogkātu rindā Latvijas karogs pazudis. Liek pasmaidīt. Šorīt ar vecākiem runājot nosmējāmies, kā diez ar Vāciju, kurai šodien bobu četriniekos viss pjedestāls... Lai gan to jau varētu drīzāk sagaidīt.

Glītais Aime ciemats

Kad nu galvenais dienas notikums bija garām, devāmies nopirkt karstvīnu, kas beidzot bija uzradies (ziniet, tomēr auksti no tā visa sniega), pie tam par ļoti mīlīgu cenu - 1 Eiro. Pastaigājām nedaudz apkārt un sagaidījām dāmu bobu startu. Lielāks aparāts, lielāks svars, skaļāka skaņa. Tā kā pēcpusdiena sāka nākt virsū un bijām jau slapjām kājām sešas stundas pa āru dzīvojušies, tad nolēmām doties lejup - pastaigāt pa ciemu un atrast kādu kafūzi, kur sasildīties. Stopēšana lejup, atrasts kafūzis, silta tēja un ilgas diskusijas, lai īsinātu laiku līdz vakara vilcienam. Cik mierīga dzīve tādā ciematā pirms slēpošanas sezonas sākuma. Ļoti skaisti izdekorēts, mājīga atmosfēra. Trīs riņķi tējas, zābaki un zeķes izsausināti ar avīzēm un varam doties mājup pēc šī aizraujošā piedzīvojuma.

Vakarā dzirdēju, ka esmu iekļuvis 9. decembra LTV Sporta ziņu dienas momentā (precīzāk 8:28 uz sekundi.. ha, ha). Veselu sekundi LTV.. :D

Re, pievienoju arī pārskata video. Sevi gan nemanu - tā jau ir, filmē tik sportistus..

Kāds ir sausais atlikums? Ir interesanti redzēt ko šādu klātienē vismaz reizi mūžā. Ja gadies netālu, tad nenožēlosi! Braukt speciāli gan sanāktu dārgi. Toties enerģijas lādiņš, ko esmu ieguvis vēl tagad nelaižas vaļā! Paldies mūsu skeletona karaļiem par to, ka viņi ir! Paldies Latvijai, ka var mūs vienot! Lai vēl daudz skaistu uzvaru!