ķap, ļap.

Jau bija piemirsis cik jautri ir čāpot kā pīlei uz ledus - ar maziem, maziem solīšiem, lēnam un apņēmīgi dodoties uz darbu. Aimirsis, kā uzmundrina vēsais un skaidrais rīts Rīgas ielās, kā acis priecē dūmakainās debesis un tas sirdij pierastais Rīgas ainavas mājīgums. Un tas viss pēc jautri pavadīta vakara ar foršiem draugiem. Cik jauki būt mājās!

Priecīgus Ziemassvētkus!

Vecāku apskāviens, vectēva rokasspiediens, omīšu smaidi, māsas smiekli, pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smaržu buķete, eglīte ar iedegtām svecītēm. Novēlu arī visiem Jums šo māju sajūtu, sirds siltumu, kas vitāli nepieciešama, lai izbaudītu balti debišķīgo ziemu un Ziemas svētkus!

Būs labi!

Paris

Pēdējais rīts Parīzē šajā reizē. Kruasāns pavisam silts, kā tikko no krāsns. Pats kūst mutē, radot lielisko garšu spēli! Un tagad kārta šokolādes maizītei. Tad vēl tik pēdējās lietas jāiespiež koferī un būs jau laiks doties ceļā.

Paldies, Parīze un parīzieši, par uzņemšanu! Uz atgriešanos. Te vēl būs ko redzēt, bet pats galvenais - būs ko darīt! 

Donc, à bientôt!

Brīvs!

Beidzot brīvs vakars. No darba, pienākumiem - tā vietā - iespēja vakarīgai pastaigai tepat ap māju. Izeju ārā - līst. Nekas, neiešos ilgi!

Aizklīstu līdz Sēnai, paverās plašums, ko nejūti šaurajās Parīzes centra ieliņās. Un tomēr iespiests plašums. Lietus mākoņi dod pelēcīgas un draudīgas fona krāsas, smagi un cieši iekļaujot šo Parīzes vakaru. Bet tā vietā, lai Parīze paceltu rokas un ļautos nejaukam laikam, tā aizstāvas milzumu spožu lampiņu, kas izgaismo un izceļ logus, durvis, stabus, tiltus. Arī lielās ēkas. Notre Dame katedrāle spēcīgi un pārliecinoši ceļ savu lielo stāvu pretī mākoņiem ar tādu nesatricināmu pārliecību, ka lietum variantu nav. Un cilvēki jau šīs mazās piles nemaz nejūt.

A re - jokainie Parīzes laivnieki ar milzu prožektoriem apgaismo katedrāli, un gaismas kūlis pa ceļam izceļ lēni krītošo lietus lāšu miljonu. Sajūta, ka snigtu sniegs. Tik lēni, maigi un patīkami krīt lietus lāses. Bet - a re če nu. Kurpju purngali slapji. Laiks mājās. Lai atgrieztos. Varbūt ar fotoaparātu, lai padalītos ar Jums vizuālajā baudījumā. Un otrām kurpēm. Un cerams, ka līs. Jo laikam esmu pieņēmis Parīzi, kāda tā ir - skaista, jo īpaši lietū...!

Drīz tiekamies!

bom dia!

Konference galā, šodien dabūju kārtīgu lietu šeit. Tā kā viņiem vasara pa īstam atnākusi. Te temperatūra gluži kā pie mums labā vasarā, tik sliktums, ka naktīs nepaliek īpaši aukstāks.. :D

Kaut kas jau sabildēts ir, tā kā vēlāk kādu bildi ar ielikšu.

Katrā ziņā, laiks lēnām doties atpakaļ uz vēsumu un negatīvo temperatūru puslodi! :)

12/12/12. Maģiskais datums. Šodien konferences izklaide - ekskursija pa pilsētu. Kubičeka un Nīmaijera sapņa īstenojums. Betona brīnumi izkaisīti pēc nepieciešamības. Man prāta kaut kā visu laiku stāv padomju betona brīnumi, dzīvojamo māju kastes, utt. Līdz ar to kaut kādu dvēseles pacēlumu šeit neizjūtu. Drīzāk mokas, jo pilsētu apskatīt var tikai ar auto - kājiniekiem te vietu nav. Nu labi, pastaigāties iekš dzīvojamā/hoteļa/veikalu rajona, bet ne starp tiem. Tad jāņem autobusi, taksis vai savs auto. Plašs. Bet ar ko - ar zaļi sarkanu (zemes krāsa šeit - tā arī nesapratu, vai tas ir dzelzs dēļ vai kā cita?) izmīdījumu gūzmu.

Eh, neieslīgšu te kritikā. Vēl būšu, kā tipiskais latvietis - čīkstētājs. Drīzāk paslavēšu to iespaidīgumu, ko principā radīja divu cilvēku gribasspēks un vīzija. Ar interesi palasīšu kaut ko par šīs pilsētas rašanās vēsturi, jo tas ir fenomenāli, ka piecu gadu laikā var radīt pilsētu, kur dzīvotu, strādātu miljoni (ok, būsim godīgi - Braziljas pilsētā ir puse miljona, savukārt kopā ar satelītpilsētām ir 2.2 miljoni).

Un tomēr es piekritīšu tiem, kas teiks, ka viens cilvēks nevar vienatnē izplānot patiesu pilsētu. Te drīzāk ir butaforija, betona butaforija. Varbūt laiks to pilnveidos?

P.S. Fonā skan Klusa nakts, svēta nakts. Nevarēju gan saprast kurā mēlē. Un ārā ir +26.

Šodien man bija tas prieks stāvēt pie mana smukā, zilā postera un klāstīt ļaudīm, kas tad tur labs salikts virsū.  Līdz ar to mans smagākais pienākums ir paveikts, arī sertifikāts saņemts! Te joprojām patīkama +20-25 grādu temperatūra, kas ļauj izbaudīt īsroku kreklus. Pat šorti būtu forši!

Visjautrākais moments aprunājot manu posteri bija, kad mana izjautātāja prasīja no kurienes tad esmu. Kad atbildēju, ka no Latvijas - viņa piebilda, ka es gan neizklausoties kā no Latvijas, lai gan nevienu no Latvijas neesot dzirdējusi. Tā nu ir, ja vēlies celt savu angļu valodas pašapziņu, dodies uz franču-brazīļu veidotiem zinātnieku pasākumiem! Viņi te nav īpaši izvēlīgi. Būtu te nīderlandieši vai skandināvi, būtu pavisam citādāk!

Nu jau ir labi. +20 no rīta, patīkami vasarīgs. Konfernce sākas. Ja gribat zināt, kas tā tāda - reku saite. Un tas tak diegan smieklīgi - būt Franču-Brazīļu konferencē, kas veltīta nanozinātnei, nanotehnoloģijai un nanobiotehnoloģijai. Interesanta sajūta būt vidē, kur valdošās valodas ir franču un portugāļu. Visinteresantāk droši vien būs klausīties prezentācijas angliski.. :)

Bet galvenais taču ir fizika!

Priekā!

Uz konferenci

No +4 uz +27. Uhh, naktī gulēt grūti, pat ja kondicionieris ir ieslēgts. Nu laiks celties - čau, Rio!

Ceru, ka prognoze, ka solīja līdz +38 nepiepildīsies.

Šodien Parīzē slapjš sniegs. Nelielas čupiņas savācas tik uz ielas malās stāvošo mašīnu logiem. Citur termiskā izolācija nav tik laba un viss paliek slapjum slapjš. Iesācies jau decembris, tāda mazo darbu rutīna jau novedusi šo nedēļu līdz darba dienu galam. Arī iedvesma te sarakstīt savus piedzīvojumus ir palikusi kaut kur kabatu līmenī, kur ieliktas salstošās rokas. Bet ko tur daudz, gan jau šo to kaut kad uzskribelēšu. Skaidrs tik tas, ka pēc divām nedēļām jau dodos mājup un ka rītdien jālaiž uz konferenci. Cerams, ka lidmašīnas nesabīsies no milimetriem slapjā sniega gan turpceļā, gan atpakaļceļā. Un tāpat arī pēc pasaules gala tikšu līdz mājām.

Nu ja, tad jau - à bientôt!