Tā nu vienu dienu aizlaidu ar savu lēto GoPass iespēju līdz Zeebrugge, pačāpoju 5 minūtes un redzu - balts kumeļš ar garu asti stāv. Atveras durvis un Janka mani sveicina! Cik pasaule maza.
Tad nu devos līdzi nelielā (darba) ceļojumā ar a.god. šoferīša kungu. Nolikām kravu, paņēmām piekabi un laidām uz nākošo posteni - pie Antverpenes. Tur sanāca pārlaist nakti uz otrās kabīnes gultas. Pirms tam vēl paspējām pieēsties ar makaroniem un izklačoties uz nebēdu.
Jāsaka, ka darba apstākļi ļoti humāni. Man kaut kā vienmēr stāvēja galvā, ka būt fūrmanim nozīmē skriet pa galvu un kaklu, strādājot bezmazvai 24/7, bet izrādās, ka Eiropas Savienība ir uzlikusi kopējos noteikumus, kas padara šādu skriešanu neiespējamu. Redz šāds un tāds stundu plāns. Mašīnai arī tādas ērtības, kādas studentiem bieži vien nav. Pat ledusskapis, no kura neviens nezog pārtiku! Nu neko sev.
Kā pats šoferīts saka - darbs nav grūts, bet atbildīgs. Tajā pat laikā viņam jāzina kurās valstīs kādos laikos var braukt. Tad vēl jāparzina papīrīši, tad vēl visa elektronika. Jāmāk mašīnu savākt uz slapja ceļa, kad aiz muguras 24,5 tonnas. Un vēl jāspēj komunicēt ar dažādiem kantora darbiniekiem. Ir ko darīt...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru