Ik dienu mērojot ceļu uz un no darba vietas tramvajā tiek pavadītas kādas minūtes 20, katrā virzienā. Tā kā abos gadījumos iekāpju tuvu galapunktam, sēdvieta nav problēma. Bieži izdodas arī noķert bezmaksas avīzi. Mūsu pieturā gan tās tik bieži nemājo, laikam pārāk maza. Pieminēšanas vērts ir bezmaksas avīžu skaits. Ja Rīgā ar piecminūti stāsts ātri apraujas, tad šeit mājo veselas trīs. 20 minutes, GREnew, Metro. Bet ne par to stāsts.
Kā jau bieži sūdzos, manas franču valodas zināšanas komunikācijā bieži apraujas ar salut!, ça va? un merci, bien! Ar drukāto valodu nav tik bezcerīgi - liela daļa vārdu ir redzēta arī citās valodās, arī bildes palīdz, kur nu vēl ja piedomā... Tad nu cenšos izšķirstīt šīs avīzes, interesējošos virsrakstus paburtojot uzmanīgāk. Šodien tādi bija divi.
Pirmais - par plānu savienot Grenobles piepilsētu ar Vercors masīva plakankalnes ciemiem St.Nizier un Lans-en-Vercors ar gaisa tramvajiņa palīdzību. Man jau patīk transporta lietas, kur nu vēl tik inovatīvas. Mērķis - atslogot cilvēku došanos uz darbu, kā arī tūristu nokļūšanu plakankalnē. Redzēs kā realizēsies. Kā nekā - pa šiem kalniem jau staigāts un vietas redzētas. Arī autobusa līkumošana pa asajiem serpentīniem pieredzēta!
Otrais - par franču biatlonistu Martinu Furkadu, kurš tikko ieguva 3 zelta medaļas pasaules čempionātā, kā arī uzvarēja pasaules kausa kopvērtējumā, par to saņemot kristāla globusu. Nu kas par to? Izrādās, ka viņš nāk no ciemata, kurā mani vecāki pirms pusotras nedēļas baudīja ziemas priekus. Feini - tad jau šļūca pa trasi, kur trenējies un audzis šobrīd pasaules spicākais biatlonists. Lai jau norvēģi pierāda, ka tas ne uz ilgu laiku, bet atkal raujos uz citu stāstu.
Tomēr raksts, ko vienmēr cītigi izlasu ir SUDOKU. To varu arī franciski...
Darbojamies!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru