Slēpošanas prieks

Kamēr ielejā ir +23 un saule, kalnos vēl skaists un jauks sniedziņš. To arī izbaudam! Kā nekā aprīkojums iegādāts. Par saviem 26 Eiro varu piepildīt visu vienu brīvdienu ar aktivitāti un laika pavadīšanu - aizbraucot slēpot uz Les Deux Alpes (Les 2 Alpes). Vairāk uzrakstīšu citreiz. Gribās ēst. Bet te video:

Tik ar tām mūzikas autortiesībām gan ir traki. Nemaz nezināju, ka interneta lapas ielādējot pārbauda skaņu celiņus. Laikam video celiņus grūtāk.. :D

Strādāju

CR

Ar saviem draugiem...

Saullēkts

Beidzot bija brīvdiena. Laiska sanuduļošana dienas garumā. Tomēr ir ar attaisnojums. No rīta labi neizgulējos. Safilmēju saullēktu. Rekā skatās:

Vēl jau šī štelle jāpamācās. Var ko smuku sataisīt. Tāds ar plāns. Bet ar laiku. Tikmēr Baiba ciemojās zvērudārzā, arī ar Jāni, Līgu, Mārtiņu un pārējiem iedzer alu, es tik varu digitāli piesaistīties. Tā viņš ir. Nu tad rīt vēl paslēpot un atkal jau nedēļa klāt!

Grenobles rīts

 

Lūk tā man tagad spēļmantiņa lauj darboties.

Dzenis flirtētājs

Tikko ar mani flirtēja dzenis. Jautāsiet kā? Esmu tak darbā, laboratorijā. Štelle tāda, ka laboratorijas logu rāmji ir no koka. Tāda laba, veca koka. Stikla paketes gan mainītas, bet koka rāmja labums tas pats. Tad nu sēžu, pārbaudu e-pastus un dzirdu... Skaņa, ka kaut kas nokristu, kāda netāla glāzīte uz grīdas. Skatos - nav nekā. Pēc brīža atkal.. Es neizpratnē - skatos, tad kontaktā vaina nav, kā gan elektrība ko tādu paveiktu?

Pēc mirkļa iesteidzās mana priekšniece, kas ar to dzirdējusi, kopā ar pāris kolēģiem - saka, ne jau pirmā reizi - dzeņiem klāt pavasaris. Vēl vakar esot redzējusi divus dzeņus kaujamies! Tad nu oficiāli. Arī šeit ir sākusies mīlas sezona - pavasaris!

Bet nu pie darba.

Ikdienas rituāls

Ik dienu mērojot ceļu uz un no darba vietas tramvajā tiek pavadītas kādas minūtes 20, katrā virzienā. Tā kā abos gadījumos iekāpju tuvu galapunktam, sēdvieta nav problēma. Bieži izdodas arī noķert bezmaksas avīzi. Mūsu pieturā gan tās tik bieži nemājo, laikam pārāk maza. Pieminēšanas vērts ir bezmaksas avīžu skaits. Ja Rīgā ar piecminūti stāsts ātri apraujas, tad šeit mājo veselas trīs. 20 minutes, GREnew, Metro. Bet ne par to stāsts.

Kā jau bieži sūdzos, manas franču valodas zināšanas komunikācijā bieži apraujas ar salut!, ça va? un merci, bien! Ar drukāto valodu nav tik bezcerīgi - liela daļa vārdu ir redzēta arī citās valodās, arī bildes palīdz, kur nu vēl ja piedomā... Tad nu cenšos izšķirstīt šīs avīzes, interesējošos virsrakstus paburtojot uzmanīgāk. Šodien tādi bija divi. 

Pirmais - par plānu savienot Grenobles piepilsētu ar Vercors masīva plakankalnes ciemiem St.Nizier un Lans-en-Vercors ar gaisa tramvajiņa palīdzību. Man jau patīk transporta lietas, kur nu vēl tik inovatīvas. Mērķis - atslogot cilvēku došanos uz darbu, kā arī tūristu nokļūšanu plakankalnē. Redzēs kā realizēsies. Kā nekā - pa šiem kalniem jau staigāts un vietas redzētas. Arī autobusa līkumošana pa asajiem serpentīniem pieredzēta!

Otrais - par franču biatlonistu Martinu Furkadu, kurš tikko ieguva 3 zelta medaļas pasaules čempionātā, kā arī uzvarēja pasaules kausa kopvērtējumā, par to saņemot kristāla globusu. Nu kas par to? Izrādās, ka viņš nāk no ciemata, kurā mani vecāki pirms pusotras nedēļas baudīja ziemas priekus. Feini - tad jau šļūca pa trasi, kur trenējies un audzis šobrīd pasaules spicākais biatlonists. Lai jau norvēģi pierāda, ka tas ne uz ilgu laiku, bet atkal raujos uz citu stāstu.

Tomēr raksts, ko vienmēr cītigi izlasu ir SUDOKU. To varu arī franciski...

Darbojamies!

un atkal

Njā, neko neesmu ierakstījis. Kaut kā sanāk skriešana. Bet piedzīvojumi, ko aprakstīt aug daudzumā! Šonedēļ atkal - sanāca pakāpelēt pa kalniem un paslēpot. Par šīm īpatnībām vēlāk.

It kā pavasaris nāk, bet šodien slēpojot varēja dabūt ledus gabaliņu sejas masāžu. Maktens vējš un nokrišņi. Arī sniegs kalnos un lietus pilsētā ir atpakaļ. Bet ko es te. Nav laika, nav laika - jāčuč! Rīt darbs.

Saraustīts teksts, saraustītas domas, saraustīts ritms. Daru, darīts, tiks darīts! Un paldies sveicējiem. Šoreiz nosvinēju kopā ar kalniem!

Nu pie miera!

10'000

Pavisam nemanot un man diemžēl pārsvarā slinkojot šī vietne ir piesaistījusi uzmanību desmit tūkstošus reižu kopš tās radīšanas pirms pusotra gada un 390 ziņām. Ja ieskatāmies statistikā, tad redzam (jā, ceru, ka jums radās paranoja, jo varu novērot cik reizes blogs skatīts, kādi ieraksti, utt.):

Latvijā blogu latviešu valodā lasa visvairāk. Citās valstīs pateicoties regulārāku lasītāju dislokācijai arī ir lielāki skaitļi. Tomēr cik no šīm reizēm nav bijuši ārzemnieka neveikli nospiedieni ar peli, meklētāja muļķīgas norādes vai papīša brutāli organizēta otrreizēja lapas atvēršana kā atbilde uz datora lēndarbību. Bet tas tak nekas - skaitlis apaļš.

Vēl viena interesanta štelle ir atslēgvārdi. Varbūt esat pamanījuši, ka ziņām atzīmēju etiķetes, lai vieglāk atrast līdzīgās ziņas - tas, ja nu interesē. Savukārt atslēgvārdi ir tie, ko cilvēki ievadījuši meklētājā, lai nokļūtu līdz šim mājīgajam blogam... Re, skatiet jūs ar, kas pusotrā gadā ir meklēts:

Beļģijas ietekme jūtama, redzēs vai arī Francija spēs atstāt savas pēdas šajā gadā. Bet ko es te daudz..

Paldies jums, ka lasāt! Rakstīšu vēl! Vismaz mēģināšu... Un ja gribēsies.

Dienas apskats

Šodiena paskrēja ātri. No rīta cēlos ar māmiņas nestiem svaigiem kruasāniem. Vēlāk notika Grenobles veikalu izrādīšana. Wok virtuves brīnumi pusdienās. Skats uz kalniem launagā. Silts ingvermeduscitron-tējas maisījums un franču kūkas vakariņās. Un tad jau bija jādod bučas, jāsamīļo un jālaiž mani vecāki atpakaļ uz mājām. Ātri paskrēja šī nedēļa.

Un nu atkal istabiņā esam divi vien, rītdien izgulēsimies un sagatavosimies darba nedēļai... Tas tomēr tas tuvais tālais mērķis - jāstrādā pie maģistra darba!

Tikmēr uzzinājām, ka Latvijā ir slavens kaķis:

Kā arī uzzinājām, ka autobusa šoferītim var būt feins hobijs. Par to jau Baiba paspēja uzrakstīt (starp citu - viņai blogam tagad jauns dizains)! Kā vēlāk papļāpājot ar Jāni noskaidrojām (skatīt TED talk video), ka pozitīva attieksme darbā uzlabo produktivitāti. Kāpēc gan ne veidā, kā to dara šoferītis!? Lieliski!

Bet tagad pie miera.. Drīz jau izstāstīšu Jums vairāk par jau senākiem piedzīvojumiem...

8. martā

Sveiciens dāmām!

Ar kalnu akmeņiem skaistumu nesošu puķi!

Lai jūs tādas - skaistumu un prieku nesošas!

māju garša

Omes ābolmaize, rupjmaize ar sviestu, speķis, kūpināts siers, Tērvetes senču alus... Un tad rupjmaizes kārtojums. Kā izgaršojās!! Gluži kā mājās!

Paldies tiem, kas to vakar sarūpēja un, cerams, ka viesiem patiesi garšoja! Tā vismaz teicās.

un starp citu

šodien bijām skriet. Es šortos un kreklā. Re-kāpēc:

P.S. arī ēnā bija ļoti silts...

Un reko noskrējām. Izskatās pēc labas daļas Grenobles. Apkārt zinātnes centram!

Skatīt lielāku karti

Klusums

Tas nav bijis slinks un bezjēdzīgs. Tas bija veikls, piesātināts, darbīgs. Paspēju pagājušajā sestdienā uzkāpt vienā virsotnē, kurā mājo sniegs. Tad svētdiena tika pavadīta uz kalna vēlreiz izmēģinot kalnu slēpošanas priekus. Šoreiz laiks bija vienreizējs! Tad jaunā nedēļa sākās ar pēdējo atskaišu piebeigšanu, labošanu un galīgo iesniegšanu. Tad biju sinhrotronā un neitronu avotā uz ekskursiju. Tad no 1. marta sākās mans jaunā semestra darbs - maģistra darba izstrāde. Tad vakaros arī dažādi sīkumi, līdz ar to te ko ierakstīt neizdevās.

Bet cik var 'Tad'-ot?! Tak divi brauc ciemos! Nu ja! Te vietējie gardumi viņiem sapirkti! Gaidu!

Bet jums visus interesantumus pastāstīšu vēlāk! :)