Upē ūdens zils

Neatceros, vai jums jau teicu, bet beidzot Izēras (Isère) upē ūdens is zils! Jā, smuki zils. Kā pasakās. Te gan jāpiemin, ka rudenī ūdens bija nesmuki pelēks. Ko tad tā? Var just, ka kalnos ir sniegs. Šis pakūst un nes smuki zilo ūdeni no kalniem uz upi un tad jau gar manu degunu.

Un kas par to? Beidzot to varu pastāstīt. Pēdējais eksāmens garām. Cerams, ļoti cerams, ka būs nolicies. Tagad vēl pāris atskaites un semestris būs pieveikts. Tepat aiz stūra jau ir maģistra darba izstrāde. Tā kā gan jau ka biežāk te ko ierakstīšu.

Bet nu labi, vēl darbojamies. Piektdiena šodien!

Tad kā?

Ar mīlestību un izpratni, tomēr vienu valsts valodu!

Kāpēc? Taču paši zinām. Kur gan citur?

komentārs

Šogad biju slikts. Mācību dēļ pažēloju naudu un laiku un neizpildīju savu pilsoņa pienākumu, toties no sirds lepojos ar tiem, kas to paveica. Prieks dzirdēt!

Vakarā gan sirds neļāva nesekot (jā, tipisks latviešu dubultais noliegums) līdz rezultātiem (http://www.tn2012.cvk.lv/) un diskusijai LTV1, vismaz šai tiešraidei nebija ierobežojumu Francijā!

Tā nu izdevās dzirdēt neparasti daudz gramatiski kļūdainas, ar stipru akcentu esošas latviešu valodas klātbūti Latvijas televīzijā. Tas nekas, beidzot vismaz runā! Nav tak ko kautrēties! Un nav ko vīpsnāt par to.

Redzēsim nu tālāk, kas attīstīsies. Cik labi politiķi pratīs izmantot lielo cilvēku interesi par šo sirdij tuvo jautājumu. Ļoti interesanti bija redzēt inteliģences komentārus. Un ļoti interesants ir Latgales balsojums. Nebiju gaidījis, ka tur būs tik liels atbalsts - nez gan kāds ir neseno "krievijas preču importētāju" protesta balsojuma procents?

It kā jau pareizi - nav svarīgi procenti, svarīgi, ka kaut kas attīstās. Tomēr līdz galam nevaru piekrist. Vai tiešām valstij ir jāpieiet pie katra un jālūdz - varbūt vēlies iemācīties šīs valsts valodu? Re - tad varēsi arī dziedāt dziesmu svētkos, lasīt Raini, utt. Bet ja nē - neuztraucies, tevi neviens nespiež. Tikai motivē... Atbrauciet uz Franciju...

vēl pa vidu

Eksāmeni nāk, darbi nevedās raiti, bet vismaz uz priekšu. Saule tik reizēm iznāk no mākoņu biezokņa. Arī informatīvajā telpā rosās trakums. Visiem viedokļi, iemesli. Gluži melnbalts. Baibas pasakā, kurā piedalās arī mans tēls (kas gan pārmainīts līdz nepazīšanai, protams), akcentējas mūsdienu realitāte mācoties un darbojoties zinātnē esot prom no Latvijas. Ir grūti un traki sarežģīti kaut ko pareizi izskaidrot manā paša dzimtajā valodā. Sasaucas ar aktualitātēm.

Bet viss taču ir tik ļoti krāsaināks. Daudz krāsaināks kā tā pati Grenobles ainava krēslas laikā! Tik vajag mieru, vēlmi, motivāciju, spēku un pacietību, lai nodrošinātu ilglaicību! Mums visiem! Būs labi!

Pusceļā

Laikam var just, ka man iestājies klusēšanas laiks. Eksāmeni. Nu jau 3 kursi garām. Liekas, ka arī nokārtoti. Tad nu skats uz pārējiem. Vēl 3 tepat tuvumā rēgojas. Un tad vēl laboratoriju atskaites. Ir ko darboties!

Kas paveiks? Lekcijas beigušās. Vakar. Satikti ciemi. Izdzīvots aukstums. Baiba strādā laboratorijā. Nu tā. Galvā domas citas - kā pievārēt atlikušās lietas. Un tad jau būs feini. Labi. Uz migu. Re ku jums pāris bildītes.

Būs labi! Tik darbojamies!

Balts

Balts! Patiešām!

Ja vakardien ar Kanādiešu puisi, pārvietojot viņa mantas, smējāmies, ka ārā snieg, jo uz deguna uzkrita divas sniega pārslas, tad šodien ir pa īstam. Sniegs krīt. Nokrīt. Un izkūst. Un tā visu dienu. Lēnām. Pārsla pa pārslai. Vietām tomēr veido plānas kārtiņas pārklājumu. It īpaši tālāk - kalnos. Vairāk gan par Bastīliju neredz. Sniegs ierobežo redzamību. Toties jumti vienojas par kopīgu ziemas krāsu - baltu!

mājvieta

Nu tad cerams, ka tas pieturēsies. Sola ar it kā salu līdz pat mīnus padsmit. Bet nekas. Beidzot uzvilku ziemas jaku! Man jau likās, ka noderēs! Tad nu izbaudu ziemu, jauno mājvietu (jā, par to kaut kad) un eksāmenu tuvošanās uztraukuma pieaugumu.

Turās un darbojās! Par BALTU ziemu!