Garā diena nu it galā. Rīgā ceļoties septiņos no rīta un Grenoblē ejot gulēt pēc vienpadsmitiem vakarā, diena ir izvērtusies vienmuļi gara. Ja vēl naktī nebūtu bijis jāpako somas, tad varbūt ar nebūtu tik liels sagurums. Kā nekā vismaz 15 stundas pavadītas ceļā. Ar auto līdz lidostai, ar lidmašīnu līdz Briseles Charleroi lidostai, ar autobusu līdz Charleroi dzelzceļa stacijai, ar trīs vilcieniem caur Briseli un Lionu uz Grenobli, galu galā čāpojot vēl 30 minūtes augšup kalnā. Bet nu jau esmu šeit!
Ja Latvijā lietus mijas ar sauli, tad jau nosēžoties Beļģijā, bija sajūta, ka iebrauc mākoņu un lietus paradīzē. Kaut kāds nepārtraukts mitrums nāk no gaisa. Saulīti ar nemana. Pēēē! Nekas, cerams, ka jau no rīta kalni parādīs savas iespaidīgās aprises!
Kas tad gadījās pa ceļam? Lidot sanāca ar Ryanair. Skaisti, ka bagāžas atstāšanas vieta (drop-off) ir turpat, kur reģistrēšanās pārējiem. Visiem viena rinda. Diezgan gara. Un tad vēl šiem tagad ir nulles tolerance bagāžas svaram. Ja ir rakstīts 15kg, tad ne grama vairāk. Tad nu pirmkārt rinda uz priekšu nekustas, otrkārt reģistrācijas dāmām papildus sūdzību daudzums. Ryanair šefs laikam, ka nebūs dzirdējis par mērījuma kļūdu - svariem rādīts, ka tā ir +/-0.1 kg. Diez kad tie ir pēdējo reizi testēti? Nelasīju gan noteikumus, bet varbūt darbs kādam nadzīgam juristam!?
Toties lidojot jūtams, ka Latvijā joprojām gaisa bedres ir kvalitatīvi aizlāpītas. Pāri Vācijai un Nīderlandei gan ir tā švakāk.. Tur jau nav pastrādājis "Buldozers". Arī nosēžoties pirmo reizi redzēju, ka ir tik slapjšs, ka lidmašīnai bremzējot gaisā tiek uzrauts bezmazvai viss skrejceļa mitrums.
Bet nu gan pie miera. Tik jāpiemetina, ka esmu atpakaļ pie blogošanas!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru