tipu tapu

Tāks. Šodien sākas pārvākšanās epopeja, tāpēc labs jautājums, kad pastāvīgi piekļūšu atkal pie interneta. Tā kā te sanāca mirklīšus aizpildīt parakstot secinājumus (apsolītās Izvēles) no Lēvenes, tad ar tiem padalīšos nākošajos ierakstos, kas automātiski ieplānoti nu ik nepārdienas.

Darbojamies. Es arī! Un tad jau drīz arī uzzināsiet kas un kā ir Grenoblē!

lēnītiņām

Jau pāris dienas dzīvojos pa Grenobli. Nekas iespaidīgs gan nav paveikts, jo gaidu, kad 1. septembrī varēšu ievākties savā pastāvīgajā miteklī. Tāpēc šobrīd sanāk darīt lietas, ko nepaspēju paveikt Latvijā. Nedaudz darbam, nedaudz sev, utt. Rītdien jau sāksies lieliskā pārvākšanās epopeja. Cerams, ka tā izdosies godam! Un bez cietušajiem.

Tad nu turās! Neko jaunu pagaidām vēl nestāstīšu. Laiskojos vēl pēdējās dienas pirms jaunā semestra sākuma...

Bet jā - kalni te ir un uz palikšanu. Lieli un visapkārt!

Uz Grenobli

Garā diena nu it galā. Rīgā ceļoties septiņos no rīta un Grenoblē ejot gulēt pēc vienpadsmitiem vakarā, diena ir izvērtusies vienmuļi gara. Ja vēl naktī nebūtu bijis jāpako somas, tad varbūt ar nebūtu tik liels sagurums. Kā nekā vismaz 15 stundas pavadītas ceļā. Ar auto līdz lidostai, ar lidmašīnu līdz Briseles Charleroi lidostai, ar autobusu līdz Charleroi dzelzceļa stacijai, ar trīs vilcieniem caur Briseli un Lionu uz Grenobli, galu galā čāpojot vēl 30 minūtes augšup kalnā. Bet nu jau esmu šeit!

Ja Latvijā lietus mijas ar sauli, tad jau nosēžoties Beļģijā, bija sajūta, ka iebrauc mākoņu un lietus paradīzē. Kaut kāds nepārtraukts mitrums nāk no gaisa. Saulīti ar nemana. Pēēē! Nekas, cerams, ka jau no rīta kalni parādīs savas iespaidīgās aprises!

Kas tad gadījās pa ceļam? Lidot sanāca ar Ryanair. Skaisti, ka bagāžas atstāšanas vieta (drop-off) ir turpat, kur reģistrēšanās pārējiem. Visiem viena rinda. Diezgan gara. Un tad vēl šiem tagad ir nulles tolerance bagāžas svaram. Ja ir rakstīts 15kg, tad ne grama vairāk. Tad nu pirmkārt rinda uz priekšu nekustas, otrkārt reģistrācijas dāmām papildus sūdzību daudzums. Ryanair šefs laikam, ka nebūs dzirdējis par mērījuma kļūdu - svariem rādīts, ka tā ir +/-0.1 kg. Diez kad tie ir pēdējo reizi testēti? Nelasīju gan noteikumus, bet varbūt darbs kādam nadzīgam juristam!?

Toties lidojot jūtams, ka Latvijā joprojām gaisa bedres ir kvalitatīvi aizlāpītas. Pāri Vācijai un Nīderlandei gan ir tā švakāk.. Tur jau nav pastrādājis "Buldozers". Arī nosēžoties pirmo reizi redzēju, ka ir tik slapjšs, ka lidmašīnai bremzējot gaisā tiek uzrauts bezmazvai viss skrejceļa mitrums.

Bet nu gan pie miera. Tik jāpiemetina, ka esmu atpakaļ pie blogošanas!

brīvdienu pauze

Tā mīlīši, lielais pasākums aizvadīts, atlikušas divas ar pusi nedēļas brīvdienām! Tad nu visticamāk, ka arī blogs dosies brīvdienās. Bet tad, septembra sākumā atgriezīsies ar jaunu sparu!

Turās un atpūšās!

Mājās... :)