svētdiena, 2010. gada 31. oktobris

Gente - Ģente - Gent - Ghent - Gand


Vakardiena izvērtās ļoti burvīga! Pēc Halovīna ballītes laicīgi devos mājās, lai no rīta laicīgi dotos braucienā - šoreiz uz Austrumflandijas galvaspilsētu Gent. Flāmiski to izrunā kā [Hent].

Skatīt lielāku karti

Gente ir trešā lielākā Beļģijas pilsēta ar saviem 250'000 iedzīvotāju. Tā ir viena no bagātajām flāmu pilsētām, līdz ar to pilsētā ir daudz skatāma, baudāma. Mums paveicās, jo bija gids - puisis, kas Gentē nodzīvojis četrus gadus. Līdz ar to izstaigājām visu, ko viņš uzskatīja par ievērības cienīgu - un tiešām bija ko redzēt.


Tā kā centrālā stacija St.Pieters atrodas patālu no centra, tad tas ir ideāls izejas punkts pilsētas apskates sākumam, lēnām virzoties centra virzienā. Apskatījām Citadelpark, kurā rudens liek smaidīt. Dažādas mākslīgas klintis, alas, ūdenskritumi, pīles, kas atpūšās. Laiks, kā parasti pretēji prognozēm, bija ārkārīgi labs - bez lietus un saulains!


Tad devāmies tālāk, noejot pa krogu ielu Overpoortstraat, kas joprojām smaržoja pēc nakts ballītes. Iegājām St.Pieterskerk, kas izceļās ar savu fundamentalitāti! Iespaidīga!


Nostaigājām līdz Gentes "Begināžai", kura pārsteidza ar savu romantiskumu. Tad nedaudz pilsētas rietumpusi, uz mirkli piestājot feinā skatu punktā, vērojot jahtu piestātnes un mierīgo pilsētas dzīvu. Tad ar devāmies uz centru.




Centrs izskatās tipiski beļģisks, grezns, glīta apbūve, iespaidīgas baznīcas, patīkamas krastmalas ar iespēju malkot alu sildošā saulītē. Var doties arī izbraucienā ar laivu. Diemžēl neizdevās apskatīt cietoksni no iekšpuses, kā arī uzkāpt Belfry sardzes tornī, lai redzētu pilsētu no augšas. Centrs atšķirībā no nomalēm ir traki aktīvs šajā laikā, pilns ļaužu, rosīgs. Šobrīd tur notiek remontarbi, uzlabojot tramvaju tīklu centrā (arī pie stacijas), tomēr pilsētu tas netraucē izbaudīt!


Tā ar lēnām, apskatot pilsētas austrumu pusi, sporta centru - airēšanas kanālu un citus labumus, devāmies uz vilcienu. Tas bija pārpildīts, vismaz atradām 3o klasi vagona priekštelpā uz grīdas!


Neskatoties uz 3o klasi un nogurumu - varu teikt, ka Gente ir tā pilsēta, ko katram iesaku apmeklēt. Man patika pat labāk kā Brige, par Briseli gan nerunāsim. Un tagad zinu, ko vērts redzēt, tā kā varu piestrādāt par gidu.

update

#26

Gentē izdevās nosmeķēt Delirium tremens alu. To brūvē Huyghe Brewery, Austrumflandrijā, netālu no Gentes. Saka, ka vecākais brūzis šajā reģionā.

Pats alus radīts 1989 gadā, tā kā gandrīz mans vienaudzis. 8.5% stiprs, ar gaišu nokrāsu. Nosaukums ir latīniski - apzīmē "baltās pelītes". Man garšoja, stiprums neizspiežas, var sajust patīkamu garšu. Tiešām garšīgs. Ja lasam etiķeti, tad jāsaka, ka lecīgi, bet nevar teikt, ka bez pamata!

Iesaku pamēģināt!

#27

Pie garšīgajām vakariņām nosmeķēju vēl vienu beļģu brīnumu Kwak. Diemžēl man nav viņu klasiskās glāzes, tāpēc šo alu noteikti būs jānomēģina vēlreiz korekti kādā kafūzī.

Iepriekš tiku dzirdējis, ka tas esot meiteņu gāzējs, jo esot salds un stiprs - savi 8.4%. Tāpat zinu divus variantus par nosaukuma izcelsmi. Pirmais ir klasisks - nosaukts brūvētāja uzvārdā. Otrs ietver ironiju - specifiskā glāzes forma neļauj alu dzert ātri - ja tomēr to mēģina, tad alus ar švunku un skaņu 'KVĀK' nonāk baudītāja sejā, gluži, kā pīles saka!

Pēc garšas varu neikt - mani tomēr nepārliecina. Stiprums sitas cauri, ir arī saldenums, bet kopā rada ne to baudāmāko garšu. Varbūt glāzes vaina?

Univ-Fit

Pirms pāris dienām saņēmos un iegādājos abonomentu universitātes fitnesa centram (Univ-fit) - kačalkai. Maksā 85 Eur uz 12 mēnešiem. Sanāk lētāk, nekā stiķējot pa periodiem. Ceru, ka tas motivēs mani pasportot un nekļūt ļenganam.

Piektdienas pievakarē pirms Halovīna ballītes bija brīvs brīdis beidzot izmantot savu abonomentu. Tad nu sametu somā visas nepieciešamās mantas un devos ekspedīcijā.

Fitnesa centrs atrodas pie sporta zinātņu fakultātes, turpat pie Lēvenes ring, Heverlee pusē. Man no mājām kādas 8 minūtes ar velo.


Sistēma diezgan vienkārša - Ģērbtuves blakus ēkas pagrabā - turpat, kur citiem sportotājiem (badminotns, u.c. sporta zāles). Duša ar ģērbtuvi, skapītis ar atslēgu, kurā jāieliek 1 Eur depozīts. Un tad sporta tērpā pa ēku savienojumu tiek uz sporta zāli. Lai tiktu iekšā, jāizmanto sporta karte, gluži kā etalons! Arī iekšā ir nelieli skapīši - laikam, domāts tiem, kas skrien uz sporta zāli - pārvelc apavus un sporto tālāk. Noteikumos (mhm, interesanti izlasīt) minēts, ka visiem jābūt sporta kartēm līdz, kā arī dvielim (esot pārbaudes), dzeramajam jābūt noslēdzamā tilpumā, tā kā viss kā pie cilvēkiem.


Sporta zāle nav īpaši liela, toties glīta, tīra un sakopta. Liels skaits dažādu trenažieru, nedaudz savādāki, kā redzēti CityFitness. Viss jauns un darba kārtībā. Rokas un kājas var izstaipīt kā vien vēlies. Toties svaru daļa jūtami mazāka, liekas, ka divi krēsli un hanteles. Arī svara stienis, manuprāt, bija tikai kā trenažieris. Laikam patīk drošība, ka neviens neko stulbu sev uz galvas neuzmetīs. Ir arī pāris skrienamo celiņu, steperi, kaut kādi dibena grozekļi, velotrenažieri. Blakus arī paklājiņi, sienas trepes, bumbas, u.c. labumi. Tā kā principā viss, kas nepieciešams.

Pie papildus ekstrām var minēt dzeramā ūdens aparātu, kā arī iespēju pierakstīties uz bezmaksas programmas sastādīšanu - šobrīd gan tas ir līdz novembra vidum aizņemts, bet jāizmanto iespēja!

Protams, netrūkst balonu nēsātāju, kas staigā gar spoguli un sprindzina savus muskuļus, pārbaudot vizuāli to formu spogulī. Gandrīz kā mājās. Vienīgi te nav tā sauktie pastāvīgie iemītnieki, kas staigā aptkārt un prasa meitenēm vai nevajag palīdzēt... Laikam atšķirīgo cenu diversifikācijas dēļ.

Un jā, Jāni, pietrūkst sparinga partnera, nesanāk uztaisīt pienācīgas pauzes. Kā arī trūkst kur piesiet acis, ja salīdzina ar LV zālēm.. :D

piektdiena, 2010. gada 29. oktobris

Thomas Stapleton

Vakardien devāmies pavadīt jautru vakaru kopā ar kursabiedriem - principā kišmiš, ko izskaidrošu kaut kad vēlāk. Vēlējāmies baudīt ūdenspīpi, tomēr šis iestādījums bija cilvēku pilns. Tāpēc devāmies tālāk un atradām īru krogu. Krogs uz goda, ar labu atmosfēru, var pavadīt patīkamu vakaru labā kompānijā. Izskatās, ka reizēm tur ir arī dzīvā mūzika un sporta spēļu vērošanas iespēja, tomēr - kroga mājas lapā nerādās.


Protams nopērkams arī Giness, pie tam arī saprotamā izmērā - PINTE! Tomēr visvairāk priecēja, ka nopirkt varēja arī Kilkenny, pie tam svaigu no krāna - manām garšas kārpām stipri patīkamāku īru alu!



Tā kā, ja nezinat, kur aiziet, šī vieta noteikti nepievils!


Skatīt lielāku karti

ceturtdiena, 2010. gada 28. oktobris

Šodienas lielā doma

Kopsavilkumā tā sasaucas ar citātu, kas pēkšņi atausa atmiņā:

"Tu deviens responsable pour toujours de ce que tu as apprivoisé." 


jeb 

"Tu vienmēr būsi atbildīgs par tiem, ko esi pieradinājis."


/"Mazais Princis", Antuāns de Sent-Ekziperī/


Vai mēs to atceramies?

Lielveikals, tā draugi un matracis

Šodien, izmantojot brīvo pēcpusdienu nenotiekošas lekcijas dēļ, devos velobraucienā uz netālu lielveikalu rajonu. Kaut kas līdzīgs, kā mums uz Maskavas ielas pirms Dārziņiem.

Tālu jau nav, kādi 5 km, tomēr taisna ceļa nav. Tāpēc pie viena vēlējos apskatīt apkārtni. Izbraucu gan cauri KHLeuven, gan pabraucu pa novāktu cukurbiešu lauku, tad pa ieliņām, takām, utml. Ritenis klausa labi!

Mērķis bija Hyper Carrefour lielveikals, jo bija šādas tādas nepieciešamības. Veikals kā jau hipermārkets, līdzīgs Rimi hypermarket. Līdz ar to iespējams atrast lielu skaitu dažādu nieku, kas var izrādīties saimniecībā nepieciešami. Pats, piemēram, iegādājos plastmasas trauciņus, kuros varu glabāt un/vai transportēt ēdienus.


Skatīt lielāku karti

Paskatījos arī nedaudz apkārt, manīju gan C&A, gan Lidl (tas vēl jāapciemo, varbūt ir CurrySauce un lētās picas), turpat arī Blokker, kurā nopērkami lietas mājai, kā arī dažādi nieki (līdzīgs nelielam JYSK ar Tiimari piejaukumu), Leen Bakker, principā atbilst JYSK. Arī vairāki elektronikas, dizaina preču, utml veikali. Arī ēdūzis Quick.

Protams, jāatceras, ka viss iegādātais būs jāaizved arī mājup. Tāpēc lieki noder stiprinājumi riteņa bagāžniekam, vai vismaz atsaucīgi cilvēki veikalā, kas piešķir auklas gabalu par brīvu! Otrs variants ir doties turp ar autobusu - tas būs nr.380. Neiet bieži, tomēr nav jāizdomā ceļš!

Tā nu lielākais pirkums bija matracis. Pie tam gandrīz divvietīgs. Izskatās, ka varēs arī novietot manā "milzīgajā" istabā. Lieks palags un sega arī ir, tā kā mīļie radi, draugi - ir iespēja paciemoties arī uz ilgāku laiku! Un šoreiz matracī pumpis ir iebūvēts, līdz ar to nebūs jāpūš ar muti vien! Nedaudz pamēģināju, izskatījās smieklīgi, bet vismaz!

Atpakaļceļā sapratu, kur paliek viss lietus ūdens, kas ik pa mirklim nāk lejup no augšas. Izrādās - mitrajos mežos. Un kāpēc jābrauc tur ar velosipēdu? Tāpēc, ka slinkums pietiekami izpētīt karti. Vismaz izdevās pārbaudīt mana velopēda MTB īpašības!

Ko lai saka - pastaigu un skriešanas vietas te ir pietiekami! Priekā!

Citāts - Quote.

Lai nesatrauktu jūs, ka nerkastu par lekcijām, vēderu nomierināšanai ielikšu citātu, kas izteikti izcēlās šodienas lekcijā.

Tātad - lekcija "Pusvadītāju ierīces", runājam par MOSFET tranzistoriem (aizrauj, ne?)

Klasē izskan jautājums - kas notiks ar elektronu kustību, ja apskatīsim gadījumu pie 0 Kelviniem (Absolūtā nulle - skaidrojums neabsolūtiem cilvēkiem)

Atbilde:

"I'm an engineer, so 0K for me doesn't exist" /prof. P. Heremans/

Tulkojums - "Esmu inženieris, man 0K neeksistē"

Burvīgi! Cilvēcīgs skatu punkts!

24h skrējiens


Šodien 3 reizes paviesojos pasākumā, kurš norisinās 24 stundu garumā. Tas ir stafetes skrējiens, kurā sacenšas daudzpadsmit komandas, pārsvarā universitātes studentu organizācijas. Arī tā, kurai idejiski es piederu - VTK.


Skrējiens notiek sporta centrā, tomēr ne stadionā. To neļaujot sporta vadība. Tāpēc skrējiens norisinās tieši apkārt stadionam, pa nelielu asfaltētu taciņu, garums ap 500m. Un turpat blakus norisinās piedevas.


Tā kā tas ir stafetes skrējiens, tad jānodrošina divas būtiskākās lietas - dalībnieku nomaiņu un apļu uzskaiti. Apļu uzskaite ir būda, kurai cauri izskrien dalībnieks ar stafetes kociņu. To elektroniski reģistrē, tādējādi veicot automātisku uzskaiti. Dalībnieku nomaiņa savukārt notiek katrai grupai savā trases daļā. Šajās daļās saceltas arī organizācijas reprezentējošas mājas - būdas. Citas pat divos stāvos, lai atbalstītājiem pavērtos labāks skats. Un tad nu visi skrējēji turpat arī iesildās vai atsildās. Tā kā bardaks ir pamatīgs.


Apkārt daudzas teltis, kurās tirgo uzkožamo, dzeramos, protams, arī alu. Līdz ar to iesilušie līdzjutēji skaļi bļauj par savējiem. Un brien pāri nomestajām pudelēm, glāzēm, citiem niekiem.

Tā jandāliņš turpinās visu diennakti - no 20.00 līdz 20.00. Kad laiks beidzas, apgaismojums tiek izslēgts. Jaunieši, sagrupējušies pa organizācijām, slāj uz centrālo skatuvi, dzied savas dziesmas, nes karogus. Svētki!


Tad tiek paziņoti dažādu balvu ieguvēji - labākā māja, labākais DJ, utt. Beigās arī komandas, sākot no lēnākās.

Šogad uzvarēja sporta zinātņu (pārsteigums, ne) studentu organizācija Apolloon. Iespēja 958 apļus. Ja veicam nelielu aprēķinu, tad iegūstam aptuveni 40 apļus/h jeb vienu apli pusotrā minūtē. Tātad vidējais ātrums ap 20 km/h. Neslikti.

Otrie palika VTK, kas laikam nav sapratuši, ka inžinieriem nav jāmāk ātri skriet, bet gan domāt ar galvu. Cik sapratu, tad viņi ļoti "iespringst", lai uzvarētu šajā pasākumā. Diemžēl nesanāk apskriet sportistus!

P.S. Bija prieks redzēt, ka vienu komandu veidoja arī cilvēki ar speciālām vajadzībām, tā kā ar integrāciju šeit viss kārtībā.

trešdiena, 2010. gada 27. oktobris

Leffe cafe

Vakardien izdevās pavadīt patīkamu vakaru Leffe Cafe, ko noteikti varu rekomendēt citiem. Atrodas uz centrālās ielas, kas iet no stacijas un centru. Cenas pieņemamas. Un liekas, ka smēķēt ar aizliegts. Tas šeit ir retums. Vismaz vietās, kur nepasniedz ēdienu. Ā, liekas, ka tur var arī paēst.

Pie viena notestēju vēl vienu alu:
#25 Leffe Radieuse
Tas ir vēl viens alus no Leffe brūža, 8.2% stiprs, nedaudz īpatnējā krāsā - ne gluži brūns, tomēr ar specifisku nokrāsu.
Stiprumu garšā nejūt, tomēr nevar teikt, ka garša paķertu. Nav slikts, bet nevaru ieteikt. Labāks par Stellu gan ir! :)

otrdiena, 2010. gada 26. oktobris

Krustojums

Braucot mājup, izdevās novērot tipiski beļģisku ainu!

Krustojums. Galvenā iela krustojas ar mazākas nozīmes. Pa galevno ielu ir jūtama satiksme. No mazās ielas izbrauc Mersis, kupeja, ar kungu gados. Knapi nobremzē pirms krustojuma, jo pēdējā brīdī ierauga braucošās mašīnas. Tad mašīna, kas brauc pa galveno ceļu samazina ātrumu un ieslēdz pagriezu pa kreisi. Mersis mēģina izmantot situāciju un iegriež krustojumā. Bet tad sabīstās un apstājās vidū. Līdz ar to apstājas arī mašīna, kas taisījās griezties pa kreisi un pretim pa galveno ceļu braucošā mašīna. Līdz ar to visi stāv kādas 5 sekundes. Tad Merša vadītājs saprot, ka nu tā kā būtu jābrauc! Tad arī lēnām visi izbrauc krustojumu. Bez pīpināšanas, mirkšķināšanas. Mierīgi. Bez steigas. Var pamācīties.

Patiesības labad jāpiebilst, ka pilsētās ir liels daudzums vienādas nozīmes krustojumu (ne šis krustojums). Tas darīts, lai samazinātu vidējo ātrumu pilsētās. Protams, tas parasti ir norādīts:


Arī dodiet ceļu parasti norāda:

Pat atsevišķi velosipēdiem:

Katrā ziņā, pilsētās jābrauc uzmanīgāk kā Latvijā.

pirmdiena, 2010. gada 25. oktobris

Dārzeņi

Jāveic šis ieraksts māmiņai par prieku! 

Šodien pusdienās pieveicu savu nopirkto cukini! Citādi jau palika bail, ka savecēs.
Pašķērēju to, burkānus, sīpolu un saliku pannā sautēties. Mmm, gandrīz vai tikpat labi kā omei sanāk! Kā nekā, mans pirmais dārzeņu sautējums. :D

Vai vismaz kas tāds. Pie tam gatavojas vieglāk kā citas lietas, jo mazāk jāstāv blakus! Būs jāatkārto.

svētdiena, 2010. gada 24. oktobris

Hasselt


Sestdien Buddy-day (Buddy - vietējais students, kuru piespēlē katram starptautiskajam, kurš vēlas, lai izpalīdzētu dažādos niekos un atbildētu uz jautājumiem, kā arī abpusēji pilnveidotos starpkultūru saskarsmes spējās). Tās ietvaros izdevās aizvizināties uz Hasselt pilsētu, kas atrodas Beļģijas flāmu daļas austrumpusē.


Pilsēta ir neliela, ap 70'000 iedzīvotāju. Centru aptver tipiskais rinķveida ielu tīkls, senākā aizsargmūra vietā. Diezgan mierīga pilsētiņa, tomēr sestdienas dienā pat sliktā laikā ir liels atpūtnieku skaits. Mājas ir zemas, pāris stāvu augstas. Ielas mājīgas, daudz savienojošo pasāžu, iekškvartālu parciņu, statuju un pieminekļu.


Pilsētu izrādīja vietējais puisis, kas strādā K.U.Leuven. Līdz ar to dzirdējām stāstus iz pilsētas dzīves, to padarot vēl mājīgāku.

Viena lieta, ar ko pilsēta un reģions ir pazīstami - alkoholisko dzērienu Jenever. Tam veltīts muzejs, kurā aplūkojams ražošanas process ar pašas mantas degustāciju nobeigumā. Tas ir kas līdzīgs liķierim, ar lielu garšu dažādību. Es nodegustēju zemeņu - tas tiešām bija garšīgs un ne pārāk stiprs. Mūsdienās populāri esot arī kaktusu un citi. Īsāk sakot - kaut kas vēl nacionāls neskaitot alu un beļģu frī!


Pilsētā esot Japāņu dārzs, kurš esot tiešām glīts, īpaši labā laikā un pavasarī!

Prinicpā mīlīga pilsētiņa. Nekas daudz nav, tomēr var paviesoties!

Beer update

Saspringā grafika dēļ iekrājies pārītis neaprakstītu alu:



#19 Kasteel Bruin/Donker. Vēl viens no Kasteel alu sērijas, šis ir 11% stiprs tumšs alus. Garša arī tīkama. Sildošs, tomēr
manuprāt derīgs tikai baudīšanai, nevis kā dzēriens pie ēdiena vai kā tāda. Tāds sēdētāju alus. Toties korķītis smuks.


#20 Grimbergen Blond. Skaitās klostera alus, no 1128. gada. 6.7% stiprs. Iesaku paskatīt mājas lapu, tiešām smuka, lai gan tik franciski un flāmiski.

Pats alus arī garšīgs, ņēmu, jo bija svaigs no krāna. Gaišs, patīkami malkojams. Pat tik traki lietainā dienā, kāda gadījās Hasselt. Tā kā ir labs!


#21 Leffe Bruin
Beidzot sanāca iespēja nosmeķēt savu līdz šim mīļāko beļģu alu svaigu - no krāna. Patīkami salds un garšīgs.

Tam ir 6.5%, nedaudz mazāk nekā gaišajam "brālim". Šo tiešām iesaku pamēģināt!


#22 Palm
Gaišais alus ar 5.4% stiprumu. Taisīts PALM brūzī (1747. gads), kas atrodas Steenhuffel, netālu no Briseles. Vienkāršs alus, bez īpašas garšu buķetes. Nevērtēju pārāk augstu.


#23 Orval
Viens no Trappist aliem. Pilns nosaukums - Orval Trappist Ale. Ir 6.2% stiprs gaišais alus. Recepte radīta 1931. gadā.


Īpatnējs alus, kura garšā jūtams dažādu zālīšu piejaukums. Patīkams un mierīgi baudāms alus. Brūzis atrodas pašos Beļģijas dienvidos, Francijas pierobežā. Un brūzis ir pakļauts klosterim.



#24 La Chouffe
Šis ir 8% nefiltrēts gaišais alus no jauna brūža, kurš radīts tikai 1970-os. Divi brāļi izveidoja vietu, kur taisīt savu alu. Emblēmā rūķītis. Un pie nosaukuma saka, ka Ardēnu gaišais alus.

Alus ir feins, var just patīkamo garšu. Minimāli jūt stiprumu. Daudz kur pieejams no krāna, tāpēc iesaku nobaudīt šo alu svaigu!

piektdiena, 2010. gada 22. oktobris

Šopings un Curryworst

Šodien biju šopingā. Tā kā prasījās nopirkt vēl kādu drēbi, citādi šajā drēgnajā laikā pārāk bieži būtu jāiet uz mazgātuvi. Nu tad devos ar!

Kopš laikiem pieņemams man licies H&M. Viendien jau biju uzskrējis virsū vienam - izrādījās, sieviešu! Vīriešu esot tur.... nu, īsāk sakot, ejiet tālāk!

Galvenā iepirkšanās daļa Lēvenē ir ap Bondgenotenlaan un Diestsestraat, no Sv. Pētera baznīcas līdz pat stacijai.


H&M piedāvājums šeit ir gandrīz nekāds. Ar C&A ir nedaudz labāk. Iepatikās veikals WE. Cenas liekas, ka nedaudz augstākas kā Vācijā, varbūt nedaudz zemākas kā Latvijā, sen neesmu bijis tur veikalos.

Rudens un ziemas apģērbs tāds nezukrītošs - man patīk. Un ir izvēle! Laikam lielākās pilsētās ir labāk!

Pēc pirkumu veikšanas pastaigāju pa centru - pamanīju, ka laukumā pie universitātes bibliotēkas ir tirdziņš un uz paša stūra tirgo karstas desas. Mājās man ir ēdamais, tomēr - orģijām paļāvos, tīri zinātniskos nolūkos. (salīdzināt ar vācu praksi)

Ieraudzīju uzrakstu "curryworst", pa 2.50 Eur. Nu tad notestēju!

Izskatās līdzīgi, kā šajā bildē. Diemžēl karšu lasītājs vairs nedraudzējas, nevaru ielikt bildi no mobilā tel.
Garša nekāda īpašā, ne vācu desas cienīga. Piedevas - sinepes un kečups. Iekš maizītes. Maize vismaz garšīga.. :) Principā nav vērts. Tad jau labāk burgeri, kas nozīmē - maizīte ar gaļas ripu, sīpoliem un pieminētajām garšvielām.


(beidzot izdevās pievienot bildi no telefona)

Pēc desām - uz Vāciju!

ceturtdiena, 2010. gada 21. oktobris

Maize

Šodien pusdienās gribēju taisīt sendviču! Paņemu maizi, eju uz virtuvi, gribu jau smērēt margarīnu. Un BUMS! Izrādās, ka manis pirktā maize (iekš Colruyt) patiešām ir dzīva!

Tā ir sākusi pelēt! Super. Man jau likās, ka tādas lietas eiropā nenotiek, vismaz Vācijā es to nespēju panākt!

Ilgi gan nebrīnījos, nodalīju pelējuma daļas un apcepu labo maizi olā, ko garšīgi notiesāju - esmu tak no Latvijas un pret ēdienu jāizturas ar cieņu! :)

Tā kā ziniet, ja maksājat par maizi aptuveni vienu latu, tad viņu vajag apēst ne ilgāk kā pusotras nedēļas laikā. Šoreiz paņēmu citu maizi - nosmeķēt! Varbūt šī stāvēs ilgāk! :)

Mēnesis

Starp citu, ir pagājis mēnesis un es joprojām esmu dzīvs un vesels. Noticis ir daudz, varbūt pat par daudz, tomēr viss lēnām virzās uz priekšu.

Kaut kā nejūtu interesi no ciemos braukt gribētājiem? Tāpēc ar matracīts vēl nav iegādāts, bet gan jau - drīz!

Ceru, ka sekot manām peripētijām nav apnicis! Iesakiet, ko pielikt, ko atņemt, ja ir ko!?

Bet nu gulēt, rīt agra lekcija, kuru vajadzētu nenogulēt! :)

Autobuss un autobusi

Lai atsvaidzinātu rakstu krājumu, nepieciešams iekļaut kaut ko, kas nesatur informāciju par nobaudīto alu, citādi TEV, manu dārgo (vai ne ļoti) lasītāj, sāks likties, ka tik to vien es te daru. Tā tiešām NAV! :)


Šodien devos uz centru izpildīt drauga pienākumu (Jā, Jāni, tikai tevis dēļ). Es būtu varējis izstiept diendusu, tomēr bija jāveic īpašais uzdevums. Nu tad es iekāpu savā mīļajā autobusā Nr.2.

Brauciens kā parasti. Uz centru. Prasa laiku. Piestājam pieturās. Un kā parasti arvien vairāk un vairāk cilvēku iekāpj. Nu un autobuss acīmredzami piepildās. Tomēr! Cilvēki ir tik nīgri - negribīgi saspiesties, lai citi ātrāk iekāptu. Vadītājam atkal un atkal jāatgādina. Smieklīgi, ka šo cilvēku daudzumu nevar salīdzināt ar rīgas saspiestajiem trolejbusiem pīķa stundās vai vēl nez kad. Te katram bez maz vai pienākas kāds puskvadrātmetrs. Un to viņš/viņa negrib atdot!

Arī lai izkāptu ir jāspiežās. Nav tā kā māmiņa stāstīja par Briseles tramvaju! Un arī vadītājs brauc kā traks, satiksme tāda pati. Tomēr - viscaur ir miers. Neviens par neko nelamājas, nenoskurinās. Neko! Ar izpratni un toleranci, pat ja otrs dara nepareizi!

Tāda ir Lēvene! Un man liekas, ka arī visa flāmu puse. Brisele jau ir citādāka. Un liekas, ka arī Valonija.


Kas vēl jāzina lietojot autobusu Lēvenē!



Pakalpojumu sniedz DeLijn. Viens brauciens pērkot autobusā maksā 1.5 Eur. Ja iepriekš nopērk karti par 8 Eur - tā paredzēta 10 braucieniem, gandrīz 2 reiz izdevīgāk. Maksa atkarīga no zonām. Informāciju var atrast mājas lapā, pat angliski.

Studentiem tiek piešķirta bezmaksas karte - norādītam reģionam! Piemēram, braucot līdz IKEA, ir jāpiemaksā. Bet tā - par brīvu! Toties katru reizi jāievieto karte lasītājā, kurš ir diezgan "sievišķīgs", jo prasa precīzu pieeju. Arī studentu apliecībai vienmēr jābūt klāt - jo uz biļetes ir uzrakstīts kods. :)

Autobusi kā tādi nemīl sekot grafikam, satiksme tam tikai palīdz. Līdz ar to sajūta kā mājās! Tāpēc priekšroka šajā pilsētā ir velo! Un visi tos respektē, jo nevēlas ķezu - tīrīt sekas!

Arī autobusu maršruti ir ne ļoti izdevīgi, iet caur centru un tad pašķīst uz malām. Un vēl viens autobuss, kas kursē pa Lēvenes Ring!

Piektdienu un Sestdienu vakaros ir arī nakts autobusi. Reizi stundā. Tā kā var atpūsties, pat ja dzīvo nomalē. Protams, velo ir labāks. Tik tad jābūt prātīgam ar jautrības radīšanas metodiku.

Tādi banāni!

Vedett

Šodien pildīju intelektuāļa pienākumu un devos uz lekciju par beļģu kultūru un mākslu. Tomēr tā bija kārtējā lekcija par Beļģijas sarežģīto struktūru, vēsturi, politiku.

Nevar teikt, ka slikta. Pasniedzējs deva tikai runu, bez kādiem palīgmateriāliem - un spēja noturēt uzmanību veselas divas stundas. Tiešām, viedoklis un tā atšķetināšana patiešām sarežģītajā Beļģijā. Interesanti.

Pēc tam aizgājām iedzert alu uz STUK cafe (lekcijas noteik STUK auditorijā), lai pačalotu nedaudz vairāk feinā kompānijā. Sanāca diskutēt ar somu doktorantu vēsturē un bulgāru meiteni. Turpinājām, līdz nonācām pie vēstures nozīmes mūsu tagadnē un nākotnē. Feini!


Pie viena nogaršoju Vedett Extra Blond (Mājas lapa ir diezgan interesanta). Tiek ražots no 1945. gada tajā pašā brūzī, kur Duvel alus. Šis ir 5.2% stiprs lāgeris, vienkāršs gaišais alus.

Garša arī vienkārša. Laika aizpildīšanai derīgs, baudīšanai - nez vai.

trešdiena, 2010. gada 20. oktobris

Vēlreiz vēl divi

Vakar sanāca pasēdēt un papļāpāt ar savu mājas biedru un viņa viesi. Uzcienāja mani ar vakariņām, jo bija uztaisījuši par daudz - sautēti dārzeņi, ko ēd uz lavašam līdzīgas maizes. Es savukārt padalījos ar saviem aliem, citādi tie tikai aizņem vietu uz galda. Pats notestēju divus:



Kasteel Triple ir 11% stiprs alus. Brūzis taisa vairākus ar nosaukumu Kasteel. Šis ir viens no stiprā gala.

Gaišs pēc krāsas, paši saka, ka zeltains. Stiprumu jūt, tomēr ne izteikti. Toties garša patīkama. Neteiktu, ka ļoti aromātiska, bet parasti garšīga. Varētu novērtēt kā patīkamu blakus alu.


Otrs alus bija Jupiler Tauro, 8.3% stiprs. Jauns alus (tirgū no 2008. gada) no jau pazīstamā Jupiler brūža.

Tas ir stiprāks gaišais alus, to jūt. Tomēr neteiktu, ka sanācis. Etiķete jau glīta un moderna, tomēr garšā manāms prastums, kā jau masu brendam bieži vien pieklājas. Tāds - nekāds!

Divas remarkas.
Kā zināms, beļģiem ir daudz alu, toties katram alum ir sava pareizā glāze. Tāpēc var just, ka viņi pie šī procesa piestrādā.
Otrkārt - alus tilpumi ir nelieli (0.25l, 0.33l). Tāpēc var mierīgi atļauties nobaudīt vakarā divus alus, pat ja tie ir stiprāki kā Latvijā, neietekmējot turpmākās darba spējas. Nav iemesla uztraukumam! Un šovakar plānā tēja!

otrdiena, 2010. gada 19. oktobris

La Cuvée de Bouillon


Šodien pie pusdienām beidzot saņēmos notestēt vienu no aliem, kas stāv uz galda un nepacietīgi skatās manā virzienā. Šo brīnumu nopirku Bouillon pilsētiņā, svētdienas brauciena laikā, lai nosmeķētu.

Tas ir gaišais alus, pabiezs, 6.5%. La Cuvée de Bouillon piemīt izteikta garša, nedaudz īpatnēja, tomēr man pieņemama. Noteikti nepieciešams atdzesēt, ļaujot izbaudīt garšu. Katrā ziņā iesaku dzert izbaudot, lēnām! Jo garša ir spēcīga!

Paši brūvētāji saka, ka šis bija pirmais alus, kas notestēja tirgus iespējas, pirms izveidoja brūzi kā tādu. Tagad viņi ražo jau vairākus, varat paskatīt lapā - interesantas etiķetes pārējiem. :)

pirmdiena, 2010. gada 18. oktobris

Gauloise Ambree


Pusdienās nogaršoju Gauloise Ambree alu. Stiprums 5.5%. Uz etiķetes uzlikuši 1858. gadu. Vārds nācis no alus darītāja, kurš iespaidojies no Gallu - Romiešu kultūras paliekām šajā reģionā. Alus darītava atrodas valoņu pusē, uz austrumiem no Charleroi nelielā miestiņā Purnode.

Alus tāds patīkams, izskatās nedaudz tumšs, laikam jau dzintara krāsā. Garšīgs. ļoti labi piegāja pie studentu maizītēm. Iesaku!

Ardennes

Šajā svētdienas dienā bija iespēja doties braucienā uz Ardēnu kalnu pusi. Pasākumu rīkoja Pangaea, kas ir vietējā organizācija, kura rūpējas par starptautisko studentu savstarpēju komunikāciju un izklaidi!

Agrs rīts, brauciens ar velo pa tumsu līdz centram. Un 40 minūšu nevajadzīga gaidīšana līdz brauciena sākumam. Vēl arī apmācies un vēss. Ne labākais rīta iesākums.

Sākām ar Han-sur-Lesse alu apskati. Lielas, ar daudziem stalaktītiem, stalagmītiem un stalagmātiem. Dažādi minerālu izsēdumi. Dažādīgas. Iespaidīgas. It īpaši lielākā telpa, ko viņi sauc par Domu. Tā ir ap 60 metru augsta un lielākā diagonāle, ja nemaldos, ir 150 metri. Iespaidīgi. Tā kā esmu līdzīgās jau bijis, varu droši teikt, ka šī izceļas! Ar fundamentalitāti. Cik sapratu, tad atklāta, jo pa iekšu tek upe, kas pazūd vienā kalna galā un iznāk otrā. Tad nu cilvēki atrada alas...



Turpinājām ar pusdienām un patīkamu braucienu pa līkumotajiem Ardēnu celiņiem. Vienā brīdī piestājām izlocīt kājas. Meži jau skaisti, upes ieleja spīd pa vidu, tā met loku un rada burvīgu skatu. Atgādina Siguldu, kura manuprāt tomēr smukāka. Tik mājas te nedaudz citādākas.


Tad ar nonācām Bouillon pilsētiņā ar tās akmens cietoksni klints galā. Izklaidējoša ekskursija pa pils telpām, ar pienācīgu angļu valodu un humoristisku atmosfēru. Labi saglabājies cietoksnis ar nelielām ejām, kuras vijas krustu šķērsu klintājā. Nez vai ieņemams, jo pozīcija laba. Un aizsardzība vairākos līmeņos.


Pati pilsētele ļoti neliela. Cauri tekošā Semois upe izceļ glītās franču mājiņas upes malā. Kalnainā struktūra paver daudzus panorāmas skatus. Tomēr nekā īpaši iespaidīga, izņemot cietoksni, nav. Varbūt tikai vietējā alus veikals.

svētdiena, 2010. gada 17. oktobris

De Koninck


Esot Antverpenē nosmeķējām viņu vietējo alu - de Koninck. Brūzis pastāv no 1833. gada, ģimenes uzņēmums un esot viens no Antverpenes simboliem. Viņiem vairākas zortes, nomēģināju parasto - 5% tumšo alu.



Ko lai saka, smeķīgs. Tiešām garšīgs. Nav ne par stipru, ne par vāju. Garšīga garša! Pie tomātu zupas ļoti labi gāja klāt! Būs jāpamēģina vēl kādu reizi!