un atkal pie darbiem.

Nedēļas nogale paskrējusi lieliem jo lieliem soļiem. Sanāca izbaudīt deja-vu sajūtu, bet par to uzrakstīšu bik vēlāk. Vakarvakarā, pēc vecāku ieteikuma paklausījos arhibīskapa Vanaga svētku uzrunu Latvijas dzimšanas dienā (īss kopsavilkums, pilno teksta versijā vēl internetā neatradu). Interesanta, patiešām. Tāds pārdomāts skatījums uz mūsdienu Latvijai aktuālo politisko un ekonomisko jautājumu gūzmu. Visvairāk paķēra doma par (cerams) Latvijas veiksmes stāsta salīdzināšanu ar  brokastīm, kurās servēta ola un bekons, ar komentāru:

 "..vista tām dod zināmu ieguldījumu, bet cūkai tās maksā miesu un asinis burtiskā nozīmē.."

P.S. Re uzradies arī pilnais teksts.

jauna ned.

Uhh, jau sākusies jauna nedēļa. Ciemi devušies mājās pēc aktīvas nedēļas nogales. Pašam atkal darba pilnas rokas. Tā kā darbojamies!

Montmartra

Kamēr Kārlis ciemojās, izdomājām apskatīt arī augstāko Parīzes punktu - 130 m augsto Montmartras kalnu, kas pazīstams kā mākslinieku rajoniņš. Vēl nesen dzirdēju, cik forši esot tur klīst pa mazajām ieliņām, kur sākot no 19. gs vidus mūsdienās labi zināmie mākslas dižgari kā Salvadors Dalī, Pablo Pikaso, Vincents van Gogs (un citi) dzīvojās un darbojās. Ka varot iztēloties to māksliniecisko auru...

Tiešām? Nu skaisti tur ir! Pasakains skats uz Parīzi, gaiši baltā Svētās Sirds baznīca (Sacré Cœur), kas izceļās jau no liela attāluma! Bet tie tūristi... Trepes, kas ved uz šo baziliku, mūždien ir piebāztas ar cilvēku simtiem, ja ne tūkstošiem. Arī ieliņas pilnas. Mākslinieku laukumiņā, kurā var iegūt kādu glezniņu vai pat savu portretu, jūtams ārzemniecisku mākslinieku kontingents, uzkrītoši daudz aziātisku vaibstu gleznotāju. Bet ko lai dara...


Nu ja - smuki, interesanti. It īpaši arhitektūra un dažas no mājiņām, kuras skatās uz Parīzi no augšas... Diez cik tāds skats maksā... (1.6 miljoni eiro par 7 telpu māju ar 185m2)

Un kā rozīnīte ir seksa veikalu rajoniņš un Mulān Rūža (Moulin Rouge) turpat apakšā.. , kas jāapskata, jānobildē. Varētu ar kādreiz aiziet apskatīt kādu Kabarē.

Rodēns

Domātājs.

Sestdien, veicot tūristisko pastaigu pa Parīzi kopā ar ciemiņu Kārli, iegājām arī kādā muzejā. Muzejā, kurā gribēju iečāpot jau iepriekš, bet tur bija rinda, vai arī vakarā netiku brīvs. Skulptora Rodēna muzejā. 

Izlasīju par viņu Wiki, tagad jūtos makten zinošs. Dzirdējis šo uzvārdu biju, ne reizi vien. Arī dzirdot vārdu domātājs, papildus atmiņas fragmenti ataust. Gan jau, ka reiz kādā no aizraujošajām kultūras vēstures stundām.

To, ka Rodēns ilgstoši netika atzīts, gan nezināju. Cik izskatās, tad tik ap 19. gs. beigām.. Cik citāda tomēr kļūst tā mākslas izjūta, laikam ritot.

Nu ko es te daudz spriedelēšu. Man joprojām galvenais kritērijs ir vai savām acīm redzētais patīk, vai tas uzrunā. Un Rodēns uzrunā! Kas tieši? Tās formas, līnijas, faktūra. ļoti interesanti izskatās tās nelīdzenās, krokainās virsmas.

 Apmeklētāji ar domātāju. Un viņa autora portrets.

Muzeja ēka - Hotel Biron

Bet pats galvenais - tā spēja no akmens izveidot kaut ko. Vai no metāla. Ar rokām! Nu tas taču ir super! Un kas vēl labāks, kā no tā laika gaitā uztaisīt pat komerciālu produktu:

Dekarta un Rodēna apvienojums uz pudeles, ko var nopirkt muzeja veikaliņā

Vīģu tartelette

Šodien, staigājoties pa Parīzi, sagribējās iekost ko no bulanžērijas piedāvājuma. Tad nu mani uzrunāja vīģu tartīte. "Une tartelette aux figues, s'il vous plait"! un viss notiek!

Tartelette aux figues

Ņam, ņam! Pamēģiniet arī Jūs kādu vīģi! Ņam, ņam! Un jau nākamais ciemiņš palaists mājup!

faire le pont

Šodien ierados darbā no rīta un pārsteigumā apstājos gaitenī; sāku klusi smieties. Protams, man jau likās, ka šodien darbā būs makten mazāk cilvēku, bet nu tā, ka neviena... Tad nu nobildēju laboratorijas gaiteni, kas klusumā eksistēja mana deguna priekšā!

PECSA, 7. stāvs, F ēkā, Jussieu.

Tad kāpēc neviena nebija? Jo visi taisa tiltu.Kādu tiltu? Le pont! Te Baiba jau vienreiz kādu laiku atpakaļ pieminēja. Nu doma īsumā ir vienkārša. Ja gadās kāda brīvdiena otrdienā vai ceturtdienā, tad franču lielākā daļa, protams, ka savu brīvdienu skaitu papildina ar starpā esošo darba dienu.

Bet ko es? Pāris lietas deg, tāpēc strādāju. Un, liekas, ka visai mūsu grupai laboratorijā kaut kas deg, jo bijām klāt visi! Arī papusdienojām kopā! Bet nu gan klāt nedēļas nogale! Laiks biku izvēdināt galvu, lai 1dien atkal ķertos klāt!

Kino

Pirmo reizi biju uz kino Francijā. Tikko. Uz jauno Bondu. Re treileris.

Filma ļoti Bondiska. Tik sen nebija baudīta šī "cik lieliski būt klasiskam britam" atmosfēra. Eleganti!

Kā kino? Mēs (visnotaļ latviskā bariņā) bijām uz UGC kino pie Montparnasas torņa. Tur kino no vienas vietas, kamēr satikāmies vienā, pagāja kāds laiciņš. Toties seansi uz Bondu gan sasodīti pilni! Par laimi filma nav dublēta franciski - to norāda VO (Version Originale) pie nosaukuma. Tad nu pēc vairāk kā 2h kino angļu valodā ļoti grūti pierast pie tā, ka pēc filmas visi atkal runā franciski. Tāda dīvaina sajūta, it kā būtu uz mirkli aizceļojis no Francijas, varbūt uz Skotiju vai ko tādu..

Bet Kino ne vainas - 6.50Eur, ja esi jaunāks par 27.