Mājās

Esmu mājās. Atpakaļ pie saprātīgu temperatūru diapozona, atpakaļ pie maigi sildošas saules, atpakaļ pie cilvēkiem, atpakaļ mājās!

Nu jau būs paskrējušas divas nedēļas. Tās pagājušas tik haotiski, ka traks var palikt. Dzīves ritma nav. Pēc Eirotripa sagurums sajaucas ar smaidu pār seju, kad satikta ģimene, papīru kārtošanas biroktratiju cīnās ar smiekliem un jautrību, satiekot draugus. Saņemtais maģistra diploms ir pielicis punktu kādam dzīves posmam un atvēris durvis uz parpalām un neskaidrībām, kas tagad jauc galvu, tomēr viena lieta ir skaidra - ir forši! Tad nu mēģināšu šo haosu sakārtot un tad jau varēs Jums pastāstīt tos parādiņus, kas iekrājušies, vairāk gan atzīmējot ar ķeksi tās lietas, ko negribētos piemirst!

Par to, ko sadarīju. Part V

Tātad - sekojam daļiņām, iegūstam viņu trajektoriju. Reku tādas salīdzinājumam:

Daļiņu trajektorijas pie dažādām mikropelētāju tilpuma daļām.  Y virzienā novērojama gravitācijas ietekme. Interesantāks ir X-virziens.

Fizikālais lielums, ko parasti aplūko šajos gadījumos ir vidējais kvadrātiskais pārvietojums. Klasiskā difūzijas procesā tas ir tieši proporcionāls laikam, tas ir  - vidējais pārvietojums pēc laika t ir proporcionāls kvadrātsaknei no t. Tā notiek, ja vide ir viskoza. Ja matriāls ir arī elastīgs, tad vidējais kvadrātiskais pārvietojums ir konstants, neatkarīgs no laika. Savukārt, ja objekts pārvietojas ar konstantu ātrumu, tad vidējais kvadrātiskais pārvietojums ir proporcionāls laika kvadrātam, bet pārvietojums - laikam. Ko es ar to gribu teikt? Parasti šie efekti pastāv vienlaicīgi - materiāls ir viskoelastīgs. Tādā gadījumā vidējais kvadrātiskais pārvietojums ir proporcionāls laikam ar pakāpes rādītāju mazāku par 1, bet lielāku par 0, to sauc par subdifūzīvu gadījumu.

Vidējā kvadrātiskā pārvietojuma vērtības kā laika funkcija pie dažādiem mikropeldētāju tilpuma procentiem. Šībrīža rezultāts. Baudam! Viss skaidrs, ne? Tas jau tikai datu reprezentēšanas veids. P.s. tā ir X-ass informācja.

Tas ko mēs šobrīd esam atraduši ir, ka daļiņa atrodas superdifūzīvā stāvoklī, tas ir - vidējais kvadrātiskais pārvietojums ir proporcionāls laikam ar pakāpes rādītāju lielāku par 1. Labi, neiešu dziļumos. Kas ir paveikts šobrīd - ir iespējams veikt mērījumus aktīvai suspensijai. Lai pateiktu ko vairāk, ir jāveic vēl papildus mērījumi, uz kuriem tad var bāzēt kaut nedaudz kādu teoriju, kas spētu izskaidrot procesus šādā gadījumā. Pie tam ir iespējas gan izmantot cita izmēra daļiņas, gan pielikt tām ārēju spēku (ar magnētisku lauku, jo daļiņas ir superparamagnētiskas, neieslīgsim sīkumos), spiežot tās cauri aļģu suspensijai.

Kam tad tas viss? Mikroaļģu suspensija jau nav vienīgais, ko mana apakšgrupa grib izpētīt. Viņi vēlas saprast kas ir tas, ko mēs mēram mikroreoloģijas un makroreoloģijas gadījumā un kā šie lielumi ir saistīti. Tas pagaidām ir skaidrs tikai vienkāršos gadījumos. Un kam to vajag? Zinām, ka šķidra vide ir tā, kurā pastāv vairums bioloģisko procesu. Un cilvēkiem būs un ir bijis svarīgi saprast, kā tie notiek, jo tie taču ir arī mūsu pamatā. Līdz ar to ir nepieciešams pilnveidot mērījumu tehnikas un izpratni par tām. Soli pa solim uz priekšu. Un nenoliegšu - tas vienkārši ir interesanti!

Lai izdodas maniem lieliskajiem ex-kolēģiem, bet mana zinātniskā interese nu pievērsīsies kam citam. Par to es jums pastāstīšu kaut kad stipri vēlāk, kad pats būšu kaut nedaudz pazondējis savu jauno tēmu.

Un kāpēc mikroaļģes ir foršas? Varat palasīt šeit, kas savukārt ir apkopots šajā bildē:

Īsāk sakot - enerģija!